58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem uzkrājumiem varētu izdzīvot līdz diviem mēnešiem

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina Luminor martā veiktās aptaujas dati. Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo “no algas līdz algai” un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem – piemēram, tādiem kā Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija.

Luminor aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā 26% iedzīvotāju pietiek uzkrājumu tikai vienam mēnesim, 32% – līdz diviem mēnešiem, 22% respondentu pietiktu naudas 3 – 6 mēnešiem, bet vairāk nekā pusgadu ar saviem iekrājumiem varētu izdzīvot 20% iedzīvotāju.

“Latvijā vairāk nekā pusei iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot neparedzētus gadījumus – tādus kā Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtas situācija šobrīd, kad daudzi pēkšņi ir palikuši bez ienākumiem. Šis ir skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus laikā, kad ienākumi ir stabili un paredzami. Ieteicamais uzkrājumu apjoms katram ir atšķirīgs, jo arī ikmēneša maksājumi un tērēšanas paradumi cilvēkiem ir atšķirīgi. Vēlamajam uzkrājumu apmēram, lai ienākumu zaudēšanas gadījumā varētu iztikt kādu periodu, vajadzētu būt 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Taču diemžēl daļa iedzīvotāju nevar atļauties no saviem ienākumiem atlikt kādu daļu uzkrājumiem, un aptaujas rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju ar pietiekamiem uzkrājumiem Latvijā ir mazākumā,” saka Normunds Rudzītis, Luminor privātpersonu segmenta vadītājs.

Likumsakarīgi, ka vislabākā situācija ar uzkrājumiem ir tiem cilvēkiem, kam ir augstākā izglītība, mazāka ģimene un kas dzīvo Rīgā vai citās Latvijas lielajās pilsētās. Tāpat aptaujas dati ļauj secināt, ka 48% cilvēku vecumā virs 60 gadiem pietiek uzkrājumu, lai izdzīvotu vairāk nekā 3 mēnešus – tas skaidrojams ar faktu, ka vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien dzīvo ļoti taupīgi un lieki netērējas. Tikmēr vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem ilgāk nekā 3 mēnešus ar iekrāto varētu iztikt tikai 34% respondentu.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, visvairāk par uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem ir parūpējušies Lietuvas iedzīvotāji – ja Lietuvā ceturtdaļa iedzīvotāju jeb 25% varētu izdzīvot ilgāk par pusgadu, tad Latvijā tā būtu tikai piektdaļa jeb 20%. Savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kam uzkrājumu pietiktu tikai vienam mēnesim, visās Baltijas valstīs ir līdzīgs – Lietuvā 24%, Latvijā 26%, bet Igaunijā 27%.