Repše: Igaunija ir labs piemērs Latvijai

„Igaunijas mērķtiecīgā darbība, lai sagatavotu ekonomiku eiro ieviešanai un nodrošinātu Māstrihtas kritēriju izpildi, ir apsveicama. Mazajai valstij pievienošanās eiro zonai nozīmēs stabilitāti un ilgtspējīgu pamatu turpmākai izaugsmei,” komentē finanšu ministrs Einars Repše Eiropas Komisijas (EK) rekomendējošo lēmumu uzņemt Igauniju eirozonā 2011. gada 1. janvārī.

Eiro ieviešana stabilizēs finanšu sektoru, palielinās finanšu resursu pieejamību un samazinās to izmaksas, radot labu pamatu tautsaimniecības izaugsmei vidējā un ilgtermiņā. Pazudīs riski saistībā ar kreditēšanu ārvalstu valūtā. Igaunija pierādīja, ka Māstrihtas kritērijus var sasniegt pat trauksmainajā krīzes periodā, mērķtiecīgi realizējot ilgtspējīgu un saskaņotu politiku. Tas Latvijai ir labs piemērs!

Eiro ieviešana pamudinās vadošās pasaules reitingu aģentūras paaugstināt Igaunijas valsts kredītreitingu visticamāk vēl pirms pašas eiro ieviešanas. Tas automātiski nozīmēs labvēlīgāku investīciju vidi un izdevīgāku finanšu līdzekļu piesaisti starptautiskajos tirgos.

Eiropas Savienības (ES) atbalstam eiro ieviešanai Igaunijā ir būtiska nozīme eiro zonas paplašināšanās kontekstā. Pozitīvs lēmums liecinātu par eiro zonas gatavību paplašināties un par to, ka eiro zona ir atvērta monetāra savienība, kurai var pievienoties dalībvalstis, kuras nodrošināja savu ekonomiku gatavību eiro ieviešanai. Igaunijas pievienošanās eiro zonai veicinās arī pārējo dalībvalstu, t.sk. Latvijas, ceļu uz eiro.

Eiro Igaunijā veicinās stabilitāti visā Baltijas reģionā un pastiprinās gaidas attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā un Lietuvā. Tas būs labs pamats reģiona ekonomiskajai stabilitātei un izaugsmei ilgtermiņā, kā arī būs labs stimuls mūsu politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Tikko līdzīgu secinājumu ir izdarījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde, izvērtējot eiro ieviešanas perspektīvas Igaunijas ikgadējā makroekonomiskā novērtējuma ietvaros.

Sagaidāms, ka eiro ieviešana palielinās investoru interesi par Igauniju, tomēr tas visticamāk nemainīs līdz šim pildīto ārvalstu investīciju „tilta” lomu, kad citu valstu investīcijas ieplūda Latvijā caur Igauniju. Protams, lai realizētos šāds scenārijs, mums ir jāpierāda, ka spējam mērķtiecīgi strādāt un realizēt atbilstošu politiku, lai jau tuvākajā nākotnē sakārtotu valsts ekonomiku tādā mērā, lai tā atbilstu eiro kritērijiem.

Līdzšinējā eiro valstu pieredze liecina, ka vienotā valūta ir nākusi par labu dalībvalstu tautsaimniecībām. Protams, eiro nenozīmē automātisku uzplaukumu un bezgalīgu stabilitāti – individuālo valstu ekonomiskajai un finanšu politikai joprojām ir būtiska nozīme. To pierāda, piemēram, norises Grieķijā un dažās citās eiro zonas valstīs. Tomēr eiro nepārprotami rada daudz labākas izredzes ekonomikas attīstībai un stabilitātei, ko apliecina daudzi piemēri.

Pasaules finanšu krīze ir nopietns tests eiro izturībai. Līdzšinējie notikumi rāda, ka izveidotā sistēma un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir apliecinājusi savu spēju krīzes apstākļos rīkoties koordinēti un ātri. Turklāt eiro sniedz drošību nelielām un atvērtām valstīm, un, lai arī dalībvalstu valdībām bija un ir nepieciešams ātri pieņemt svarīgus lēmumus, tomēr dalība eiro zonā nodrošināja ļoti nozīmīgu valūtas kursa un procentu likmju „buferi”, kā arī veicināja valstu spējas aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Latvijas gadījumā, jo starptautiskajos tirgos augsto pieprasīto procentu likmju rezultātā vēršamies pie tādiem aizdevējiem kā SVF, Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Tāpat samazināsies arī spekulāciju apjoms saistībā ar lata stabilitāti.

Lai raidītu pozitīvus signālus starptautiskajiem finanšu tirgiem, Lietuvai būtu vēlams noteikt fiksētu eiro ieviešanas datumu. Baltijas valstu reģiona vienotības veicināšanai, iespējams, tas varētu sakrist ar Latvijas noteikto eiro ieviešanas datumu – 2014. gada 1. janvāri.

Autors: BNA.LV