KNAB šefa izraudzīšanu grib uzticēt ekspertiem

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija kā steidzamas divos lasījumos nolēmusi virzīt prezidenta Valda Zatlera rosinātās izmaiņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja iecelšanas kritērijos. Grozījumu pamatā ir četri punkti, taču mērķis ir panākt, ka KNAB vadītāju izvēlēsies nevis valdība, bet speciāla ekspertu komisija.

Ģenerālprokuratūras ieskatā, ja likumā jau tagad ierakstītu prezidenta ierosinātos grozījumus, ka KNAB vadītāja kandidātam jābūt ne mazāk kā 10 gadu pieredzei juridiskā specialitātē, no kuriem vismaz divi jānostrādā operatīvā un izmeklēšanas darbā, tad rastos problēmas ar kandidātu atrašanu. Proti, operatīvie darbinieki reti veic izmeklēšanu, savukārt izmeklētāji reti veic operatīvo darbu. Piemēram, nedz prokurori, nedz tiesneši uz šo posteni tādējādi kandidēt nevarētu. Viedoklim pievienojas arī Tieslietu ministrija, kas norāda, ka kritērijiem Latvijā atbildīs pieci cilvēki, no kuriem varbūt viens piekritīs vadīt KNAB, raksta NRA.lv.

Pretējās domās ir KNAB Korupcijas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, pēc kuras domām, atlases kritēriji varētu būt vēl skrupulozāki, piemēram, kandidātam jābūt arī pieredzei korupcijas apkarošanā. D. Kurpniece norāda, ka līdz šim darbiniekiem bijis grūti sastrādāties ar vadītāju, kuram nav tādu zināšanu.

«Tad varam pielikt klāt arī punktu, ka vadītājai jābūt sievietei un viņas vārdam jāsākas ar burtu J,» ironiski saka komisijas deputāts Kārlis Seržants, piebilstot, ka «tādā gadījumā Loskutova kungs nevarētu birojam rādīties ne tuvumā, kaut bija neslikts priekšnieks». Deputāts arī norāda uz absurdu, ka atbilstoši prezidenta rosinātajiem kritērijiem KNAB vadītāja amatam atbilstu, piemēram, cietuma operatīvās daļas inspektors, taču profesionālu prokuroru izbrāķētu.

Deputāts Uģis Rotbergs uzskata, ka pašreizējā redakcija problēmu neatrisinās. «Var likumā ierakstīt, ka kandidātam nepieciešama desmit gadu pieredze, bet tas nav profesionalitātes, bet kvantitātes rādītājs, tas neraksturo to, kas nepieciešams KNAB vadītājam,» saka deputāts.

Pēc komisijas vadītāja Ainara Latkovska domām, likumu bez problēmām varētu pieņemt vēl šī Saeima, ar vienu iebildi – ja neseko jauni priekšlikumi un papildinājumi. Galvenais mērķis, pēc A. Latkovska domām, būtu panākt, ka KNAB vadītāju izraugās speciāla komisija, līdzīga tai, kas vērtējusi līdzšinējos KNAB vadītājus. Atšķirība būtu vien tā, ka ekspertiem nebūtu jākonsultējas ar valdību, kandidatūru tie būtu tiesīgi tieši nodot balsojumam Saeimā. Otrajam lasījumam tiks nodota jau uzlabotā likumprojekta versija.

Nepilnu divu nedēļu laikā pēc N. Vilnīša atlaišanas KNAB notikušas personāliju izmaiņas. Biroja vadītājas pienākumu izpildītāja Juta Strīķe par savu vietnieku atkal iecēlusi Alvi Vilku, kuru par dažādiem pārkāpumiem atlaida N. Vilnītis.