Tweet |
|
Mēģinājumi pēc būtības mainīt Latvijas politisko vidi snieguši gaužām niecīgu rezultātu – lielākā daļa 11. Saeimas deputātu būs tie paši politiķi, kuri strādāja arī 9. Saeimā, kuras darbības stils kļuva par pamatu tautas centieniem atbrīvoties no vecās politiķu gvardes.
Ārkārtas vēlēšanās paši vēlētāji ir rīkojušies nekonsekventi: no vienas puses, tika pieprasīts jauns darbības stils politikā, no otras puses, nobalsots par veco tradīciju piekopējiem, raksta NRA.lv.
Rīkojot tautas nobalsošanu par 10. Saimes atlaišanu un vēlāk arī ārkārtas vēlēšanas, kā arī iztērējot šiem mērķiem apmēram 5 miljonus latu, sausais atlikums ir gaužam skarbs: no 100 jaunievēlētajiem deputātiem 56 parlamentārieši – pārdzīvojot piketus, mītiņus, Saeimas nama logu sišanu un referendumu – ir mācējuši savas siltās vietas nosargāt vēl kopš 9. Saeimas laikiem. Turklāt izrādās, ka visveiksmīgāk pārziemot pratuši tieši 11. Saeimas uzvarētāji, partija Saskaņas centrs (SC), kam 13 politiķi jeb 41,9% no visiem jaunievēlētajiem deputātiem parlamenta krēslos sēdēja gan 9., gan 10. Saeimā, bet viens otrs arī 8., 7. un 6. Saeimā. Ja šo statistiku papildina vēl arī ar Jāni Ādamsonu, kurš, lai arī nestrādāja 9. Saeimā, tomēr darbojās iepriekšējos parlamentos, var secināt, ka uz 45% no 11. Saeimas SC frakcijas deputātu varēs attiecināt terminu vecā gvarde. Tikmēr par tautas pieprasīto jauno strāvojumu SC rindās varēs saukt tikai 7 parlamentāriešus, kuri līdz šim nekad nav strādājuši Saeimā, savukārt 10 deputāti darbu parlamentā sāka
10. Saeimas sasaukuma laikā.
Līdzīga situācija būs vērojama arī 11. Saeimas Vienotības frakcijā, kurā 40% deputātu spējuši savus mandātus nosargāt vēl kopš 9. Saeimas. Rūdīto politiķu sarakstā var ierindot arī Valdi Dombrovski un Arti Pabriku, kuri, lai arī pamatā strādājuši dažādās valdībās, tomēr ir ar parlamentāro pieredzi. Ņemot vērā abas šīs personālijas, var secināt, ka 10 no 20 Vienotības jaunievēlētajiem deputātiem jeb 50% frakcijas cilvēku bijuši varas pārstāvji arī 9. Saeimas laikā, iekams otrus 50% veidos politiķi, kuri parlamentārieša gaitas uzsāks tikai šogad vai 10. Saeimā.
Arī Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) no 13 ievēlētajiem deputātiem 5 jeb 38,4% ir ar darba pieredzi 9. Saeimā. Iegūstot 11. Saeimā salīdzinoši maz mandātu, ZZS, visticamāk, zaudēs ministru portfeļus, kas nozīmē, ka darbu parlamentā atsāks līdzšinējie ministri Raimonds Vējonis un Uldis Augulis. Ja ZZS frakcijas vecajai gvardei pieskaita arī šīs personālijas, jāsecina, ka 11. Saeimā savienības frakcijā būs 53,8% cilvēku, kuri politikā darbojas vismaz kopš 9. Saeimas ievēlēšanas laikiem. Par izņēmumu var saukt vienīgi kādreizējo uzņēmēju Jāni Dūklavu, kurš, lai arī bijis līdzšinējais zemkopības ministrs, tomēr politikā iesaistījās tikai
2009. gada martā.
Ideju par radikāli jauniem cilvēkiem politikā praksē īsteno tikai divi
11. Saeimā pārstāvēti spēki, turklāt Nacionālā apvienība, šķiet, spējusi rast labu balansu starp pieredzes nepieciešamību un sabiedrības vēlmi redzēt politikā jaunas sejas.
No 14 Nacionālās apvienības VL!TB/LNNK parlamentāriešiem tikai viens ir strādājis 9. Saeimā, un tas ir Dzintars Rasnačs. Pie vecās gvardes būtu pieskaitāmi arī Einārs Cilinskis, Gaidis Bērziņš un Dzintars Kudums, kuri politikas laukā darbojas jau kopš neatkarības gadiem. Šie četri pieredzējušie politiķi gan veidos tikai 28,5% no Nacionālās apvienības frakcijas, iekams pārējos deputātus var saukt par jaunās paaudzes pārstāvjiem, no kuriem četri būs ar darba pieredzi 10. Saeimā, bet 6 parlamentārieši Saeimā strādās pirmo reizi.
Visradikālāk sabiedrības prasību nomainīt politiskās personālijas uztvērusi jaunizveidotā Zatlera Reformu partija (ZRP), kuras rindās par pieredzējušu politiķi var saukt vienīgi Romualdu Ražuku. Otrs ZRP sastāvā 11. Saeimā ievēlētais politiķis, kam bijusi pieredze parlamentārajā darbībā, ir Klāvs Olšteins, kurš kopā ar R. Ražuku veidos tos 9% no ZRP frakcijas, kurai būs kaut aptuvena nojausma par darbu parlamentā. Tikmēr pārējos 20 šā spēka pārstāvjus var saukt par patiesiem jaunienācējiem likumdošanas vidē.
Tweet |
|