Savelkas mākoņi arī pār Olšteinu

Zatlera Reformu partijas (ZRP) Ētikas komisija tomēr pievērsusies jautājumam par partijas priekšvēlēšanu avīzēm, kurās vēlētājiem tika ieteikts ar krustiņiem atzīmēt atsevišķus partijas deputātu kandidātus.

Priekšvēlēšanu avīzē, ar ko tika aplaimotas rīdzinieku pastkastītes, īpaši izcelti tika astoņi no kopumā 32 te startējošajiem ZRP biedriem, pretī viņu vārdiem stilizētā biļetenā ievelkot krustiņu. Īpaši atzīmēti tika saraksta līderi Edmunds Sprūdžs un Vjačeslavs Dombrovskis, kas par to neko neesot zinājuši, kā arī vairāki cilvēki ar krietni zemāku kārtas numuru: Aigars Krastiņš (nr. 12), Vilnis Ķirsis (14), Kārlis Eņģelis (16), Jānis Siders (20), Jānis Osis (24), Juris Ozols (30). Vēl dīvaināka situācija bija Zemgalē, kur starp pieciem īpaši atzīmētajiem kandidātiem no 18 netika ieplusots saraksta līderis, valdes loceklis un viens no ZRP pieteiktajiem labklājības ministra amata kandidātiem Jānis Ozoliņš. Krustiņi ievilkti Klāvam Olšteinam, kurš startēja ar 2. numuru, Mārtiņam Vildem (6), Viktoram Valainim (7), Mārim Freimanim (10), Jānim Lapiņam (13).

Partijas iekšienē par šāda veida kampaņu vairākos biedros raisījusies neapmierinātība. Viens no ZRP valdes locekļiem, Liepājas papīra prezidents Jānis Vilnītis Neatkarīgajaiatzina, ka Kurzemē situācija bijusi labāka, «komanda strādājusi kā kulaks», bet arī tur divi cilvēki pacentušies izcelt sevi uz citu fona: Jānis Junkurs (nr. 5) un Loreta Skaburska (16), kura 10. Saeimas vēlēšanās Jaunā laika (JL) sastāvā startēja Vienotības listē. «Diemžēl šie divi jaunie cilvēki neizprata, ko nozīmē personiskā kampaņa, ko tajā var atļauties un ko – ne, kas ir ētiski un kas ne. Ceru, ka tās ir jaunības kļūdas, ko viņi paši nožēlojuši, un ka viņiem tā būs rūgta, bet laba mācība nākotnē,» teic J. Vilnītis.

Aizdomīgs rokraksts…

Neoficiāla informācija liecina, ka īpaša neapmierinātība ir ar vienu no ZRP līderiem – K. Olšteinu, kurš vēl 10. Saeimas laikā bija Vienotības deputāts, iepriekš JL aktīvs biedrs. K. Olšteins ir arī vienīgais cilvēks ZRP valdē, kas ir bijis citas partijas aktīvists. Atbalstīt viņa iekļaušanu valdē ZRP dibināšanas kongresā aicināja Valdis Zatlers, uzskatot par drosmīgu rīcību deputāta mandāta nolikšanu pēc tam, kad Saeima par Valsts prezidentu atkārtoti neievēlēja V. Zatleru. No politiķiem un uzņēmējiem dzirdēti izteikumi, ka vairākas partijas ZRP iesūtījuši savus cilvēkus un ka pastāvot aizdomas par K. Olšteina darbošanos konkurentu interesēs.

Pirmkārt, par šādu kampaņu nebija informēti daudzi ZRP valdes locekļi. ZRP preses pārstāve Daiga Holma atzīst, ka deputātu kandidātiem bija atļauts veidot individuālās kampaņas, priekšvēlēšanu avīzes nav pretlikumīgas, bet jautājums, ko skatīs arī ētikas komisija, – ko tajās var atļauties un ko ne. Jautāta, kuru ZRP biedru rīcību tad komisija izskatīs un vai tai ir skaidrs, kas to organizējis un plānojis, D. Holma atzina, ka tas nav skaidrs. J. Vilnītis savukārt bilda, ka ētikas un revīzijas komisijas lūgtas veikt neatkarīgu izmeklēšanu arī par iespējamajiem finanšu pārkāpumiem, organizējot individuālās kampaņas. Kad būs komisiju atzinums, par tālāko rīcību lems valde.

Otrkārt, savdabīgs ir šo izdevumu rokraksts. Tie nav diletantiski, bet gan profesionāli sagatavoti izdevumi. Līdzīgu gājienu pērn, pirms 10. Saeimas vēlēšanām, izdarīja JL cilvēki, startējot Vienotības sarakstā. JL vadība, Solvita Āboltiņa, bija izsūtījusi vēlētājiem aicinājumu ievilkt plusiņus Vienotības listēs tieši JL kandidātiem, bet ne sarakstu līderiem no citām partijām, kas raisīja kolēģu, jo īpaši Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska, sašutumu. Savukārt, Zemgales vēlēšanu apgabalā individuālās kampaņas ietvaros pamācību, kam vēlēšanās jāievelk krustiņš, vēlētājiem sniedza arī K. Olšteins, tolaik vēl kā Vienotības un JL kandidāts. Tādējādi ZRP esot radušās aizdomas par K. Olšteina nodomu tīrību, baumo, ka pat vienā no ZRP spārniem pretēji V. Zatleram un viņu balstošajām sievietēm runāts par K. Olšteina izslēgšanu no valdes un partijas, bet ZRP šo lietu gribot atrisināt bez skandāla.

…un sakari

Šonedēļ ZRP ētikas komisija pēc pietiek.com publikācijas jau skatīja jautājumu par K. Olšteina aktivitātēm ofšorkompāniju apkalpošanā paralēli darbam ekonomikas ministra padomnieka amatā, ieņēmumus no šādas darbības neatspoguļojot savā amatpersonas deklarācijā. Lai arī viens no V. Zatera principiālajiem uzstādījumiem cīņā pret oligarhiem bija cīņa ar ofšoriem un partijas ētikas kodeksā teikts, ka «ZRP biedrs negūst ienā-kumus no komercdarbības shēmām, kuru mērķis ir apiet likuma regulējumu», ētikas komisija tomēr nesaskatīja pamatu vērtēt šo politiķa «privāto» saraksti.

Kā ziņoja pietiek.com, K. Olšteins laikā no 2006. līdz 2009. gadam, būdams JL pietuvinātā mežizstrādes uzņēmuma Pata AB jurists, firmā bijis atbildīgs par ofšoru juridisko apkalpošanu, ko turpinājis darīt arī pēc tam, kad kļuva par ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieku.

K. Olšteins portālam atzinis, ka Pata AB bijis vien jurists, «melnā darba darītājs» un juridiskas darbības ar ofšorkommpānijām veicis darba devēja uzdevumā. Par šo «melno darbu» Olšteinam četros 2009. gada mēnešos samaksāti 6000 latu un vēl 3000 latu par viņa automašīnas izīrēšanu firmas vajadzībām.

K. Olšteins nebija vienkāršs JL biedrs, bet pietuvināts partijas spicei, neizskaidrojami strauji kāpa pa politiskās karjeras kāpnēm, bez īpašas pieredzes kļūstot par padomnieku ekonomikas ministram atbildīgā – krīzes –laikā. Pata AB, savukārt, 2011. gadā ieguva 2,7 miljonus latu vērtu Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā a/s Latvenergo pasūtījumu.

Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns, kas, pēc K. Olšteina teiktā, ir arī viņa ģimenes draugs, laikā no 2005. gada JL oficiāli kopumā ziedojis 30 000 latu.

Vētīs rindas

Politikas tehnoloģiju pārzinātāji Arnis Lapiņš, Filips Rajevskis, Jurģis Liepnieks šaubās, vai K. Olšteins varētu darboties kādu Vienotības vai JL cilvēku interesēs, bet spriež, ka katrā ziņā šāda pakāpšanās uz citu cilvēku mugurām, izceļot sevi, ir neētiska, lai arī Latvijas politikas vēsturē pieredzēta. «Tā ir bumba ar laika degli, to neaizmirsīs, kad nonāks līdz nākamajām vēlēšanām,» teic A. Lapiņš.

D. Holma apgalvo, ka par iespēju, ka K. Olšteins varētu darboties kāda cita politiskā spēka interesēs, ZRP neesot runājuši. J. Vilnītis atzīst: «Subjektīvi raugoties, protams, tā varētu būt, ka ZRP varētu būt iesūtīti citu partiju cilvēki. Bet esmu pieradis ņemt vērā tikai faktus – ja tādi būs, lēmumiem jābūt ļoti stingriem, līdzīgi kā tas bija gadījumā ar Artūru Zvejsalnieku, Andreju Požarnovu. Jāsaprot, ka nepilnos divos partijas tapšanas mēnešos izšķirot visu biedrus, lai cik laba būtu ētikas komisija, nav iespējams. Ja cilvēku sirdsapziņa un godaprāts nesaskanēs ar vērtībām, uz kurām balstījām ZRP, runāsim par viņu esamību partijā.