Jaundžeikara advokāts: KNAB maldina tiesu

Bijušais iekšlietu ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars tiek turēts aizdomās par kādas personas uzkūdīšanu atklāt valsts noslēpumu, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kā piemērotāko drošības līdzekli viņam izvēlējies apcietinājumu.

Tiesa šo biroja prasību ir apmierinājusi, un tāpēc viņš ievietots Rīgas Centrālcietumā. Tomēr Dz. Jaundžeikara aizstāvis advokāts Pāvels Rebenoks uzskata, ka apcietinājums patiesībā pieprasīts, lai ietekmētu tiesu, tāpēc šonedēļ par Temīdas lēmumu iesniegs sūdzību, raksta NRA.lv.

«Pēc klasifikācijas Dzintaram Jaundžeikaram tiek inkriminēts mazāk smags nodarījums, tāpēc, manuprāt, turēt viņu apcietinājumā ir pārāk bargi un neprofesionāli. Būtībā drošības līdzeklis jau pilda soda funkciju, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un atziņām, kā arī ir pretrunā Krimināllikuma principiem. Ir taču arī citi drošības līdzekļi – aizliegums tuvoties konkrētai personai,» saka advokāts.

Pēc iepazīšanās ar tiesas nolēmuma pilno versiju Dz. Jaundžeikara aizstāvis secinājis, ka KNAB nav konkrētu faktu, kas pamatotu, kāpēc bijušais iekšlietu ministrs varētu vai gribētu traucēt izmeklēšanu. Iesniegumā esot minēti tikai Krimināllikuma panti un KNAB pieņēmumi, ka tā varētu notikt, un tiesa šim viedoklim piekritusi.

P. Rebenoks norāda, ka šobrīd Dz. Jaundžeikaram inkriminētais noziegums formulēts tik miglaini, ka bez plašākiem komentāriem nav saprotams. «Pat nodarījuma kvalifikācija izklausās jocīga, jo sanāk, ka Dzintars Jaundžeikars netiek turēts aizdomās kā valsts amatpersona, bet kā bijusī amatpersona, kas mēģinājusi uzkūdīt citu valsts amatpersonu, lai tai atklāj noslēpumus. Ja KNAB būtu pierādījumi, tad viņiem būtu pienākums tos iesniegt tiesā un aizstāvībai, lai mēs varētu argumentēt. Uzskatu, ka KNAB maldina tiesu aizsegā, ka process tikko uzsākts un pierādījumi nav savākti, un tiek izdarīts spiediens uz tiesu, norādot, ka lieta ir ļoti nopietna un tāpēc vajag apcietināt cilvēku, lai viņš netraucē izmeklēšanai. Tomēr, pēc manas prakses vadoties, kad lieta nonāk līdz tiesai, atklājas, ka jau sākotnēji nekādu pierādījumu nav bijis, arī izmeklēšanā tie nav savākti, un beigās lieta sabrūk,» stāsta P. Rebenoks.

Advokāts pieļauj, ka viņa klienta aizturēšana saistīta ar politisko atriebību, kas tiek veikta ar KNAB starpniecību. P. Rebenoks akcentē – par iestādes reputāciju liecina fakts, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzinis, ka birojs žurnālistiem noplūdina informāciju. «Pēc ģenerālprokurora intervijas man ir skaidrs, ka KNAB ir devis žurnālistiem Šlesera lietas materiālus,» saka advokāts.

Intervijā Latvijas Televīzijai ģenerālprokurors norādīja, ka viņu uztrauc iespējamā sarunu noplūšana masu medijos, tomēr Ģenerālprokuratūrā atšķirībā no KNAB nekāda dienesta pārbaude netiks veikta.

«Man, lai veiktu šo pārbaudi, nav vajadzīga papildu resursu piesaiste, bet es neuzskatu, ka uz šo brīdi tāda pārbaude būtu jāveic, jo, kā liecina masu medijos publiskotās informācijas analīze, ne tikai saistībā ar šo gadījumu, bet arī citiem, saistībā ar šo pašu tā saukto oligarhu lietu, tad ziņas ir sniegtas tieši no KNAB darbinieku puses. Ja viņus šis konkrētais mans paziņojums interesē, es varu pateikt arī viņiem, par kādiem konkrētiem gadījumiem ir runa,» sacīja ģenerālprokurors.