Saeima aicina aizstāvēt latviešu valodu

«Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība» no parlamenta paziņojuma.

Saeimas labējais flangs vienotā paziņojumā vērsies pie sabiedrības, aicinot 18. februāra referendumā paust atbalstu latviešu valodai, raksta NRA.lv.

Latvijas Republikas Saeima ceturtdien akceptēja paziņojumu, kurā apliecinājusi, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas pamatprincipiem. Uzrunā sabiedrībai parlaments arī aicinājis visus Latvijas pilsoņus piedalīties nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Atgādinot, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana, parlaments uzsvēra, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti un pastāvēšanas jēgu. Tādē-jādi 11. Saeima paudusi pārliecību, ka latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanā. Likumdevēji vēlreiz apstiprinājuši, ka valsts garantē visu mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Ar līdzīgu aicinājumu sabiedrībai vakar nāca klajā arī kādreizējie Augstākās padomes deputāti.

Savā publiskajā paziņojumā viņi uzsvēruši: situācijā, kad Latvijas neatkarībai naidīgi spēki rīko akciju, kas vērsta pret Latvijas valsts neatkarību, drošību un nacionālo identitāti, mēs, Latvijas Augstākās padomes deputāti, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, aicinām visus Latvijas pilsoņus, kuriem dārga Latvijas valsts un tās nākotne, 18. februārī nepalikt mājās, lai vienprātīgi nobalsotu pret krievu valodu kā otro valsts valodu.

Jāatgādina, ka 11. Saeimas paziņojums ir tapis pēc tam, kad koalīcija nespēja vienoties par atsevišķas informatīvas kampaņas finansēšanu no valsts budžeta. Referendums notiks 18. februārī, un vēlētājiem tajā būs jāpauž attieksme pret grozījumu veikšanu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem būtu jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.

Par Saeimas paziņojumu balsoja ne vien koalīcijas spēki, bet arī opozīcijā esošā neatkarīgo deputātu grupa, kā arī Zaļo un zemnieku savienība. Tās līderis Augusts Brigmanis Saeimas debatēs norādīja: savienības nostāja valsts valodas jautājumā vienmēr bijusi nemainīga, un, lai gan paziņojuma tapšanā opozīcija tikusi atstāta novārtā, tomēr ZZS ar savām balsīm apliecina aicinājumu aizstāvēt latviešu valodu. Tikmēr kreisais flangs balsojumā par paziņojumu nepiedalījās, tādējādi demonstrējot attieksmi pret jautājuma būtību. Tiesa, Saskaņas centra (SC) pārstāvji debatēs piekrita, ka neatkarīgi no referenduma rezultātiem Latvijas politiķiem jādomā par to, lai priekšdienās vairs nepieļautu kopienu domstarpības. Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paudusi pārliecību, ka līdz ar referendumu nacionālā jautājuma risināšana Latvijā nebeigsies. Politiķe uzskata, ka diskusijas par attiecībām starp cilvēkiem, kuri runā dažādās valodās, turpināsies, tādēļ politiķiem koleģiāli jāmeklē veidi, kā novērst etniskos konfliktus.

Jāpiebilst, ka balsojumā par atbalstu paziņojumam nepiedalījās arī Zatlera Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis un Vienotības deputāts Jānis Reirs. Tikmēr parlamenta kopīgajā paziņojumā tika iekļauta piebilde, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Šāda replika uzskatāma par mājienu tiem parlamentāriešiem, kuri gatavi balsot par grozījumu izdarīšanu Satversmē. Tiesa, vairāki politiķi, tostarp SC līderis Jānis Urbanovičs iepriekš apstiprinājuši, ka ar savām vēlētāju balsīm tomēr varētu atbalstīt krievu valodas statusa maiņu.