Deklarēšanās varētu iegāzt daudzus

No šodienas var sākt iesniegt tā dēvētās nulles deklarācijas, tomēr piektā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām nav tikuši skaidrībā, vai viņiem tas jādara.

Šāds fakts varētu liecināt par iespējamām problēmām, ar kurām pēc mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām varētu saskarties daudzi gan šeit, gan ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie. Tā dēvētais sākumdeklarēšanas likums varētu attiekties uz vairāk nekā 120 000 Latvijas iedzīvotāju, raksta NRA.lv.

Šobrīd cilvēkiem pat neienāk prātā, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) par tīši vai netīši noslēptu mantu pat pēc vairākiem gadiem varēs pieprasīt paskaidrojumus pavisam no cita cilvēka, kura īpašumā būs nonācis kāds nedeklarēts priekšmets, naudas līdzekļi vai, piemēram, dzīvoklis. Nav arī mazsvarīgi, ka maksimālā soda nauda par deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu būs 500 latu.

Tirgus un sabiedriskās domes pētījumu centra SKDS aptaujā, kas veikta sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, atklājies, ka gandrīz 20 procenti iedzīvotāju nezina, vai viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Ja tomēr izrādītos, ka viņiem tā ir jāiesniedz, tikai deviņi procenti zinātu, ko un kā darīt, informē SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Pat tie, kas teikuši, ka lieliski zina, kāpēc viņiem deklarācija jāiesniedz, uz konkrētiem jautājumiem atbildēja nepareizi. SKDS aptaujā, līdzīgi kā skolā teksta uzdevumos, tika piedāvātas konkrētas situācijas. Vien apmēram puse no jau minētajiem deviņiem procentiem aptaujāto zināja visas pareizās atbildes. Tas nozīmē, ka cilvēkiem tomēr nav saprotams, vai viņiem jāinformē VID par savu mantisko stāvokli.

VID vajadzētu aktīvāk izvērst skaidrojošo kampaņu par mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanu, vakar intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Papildu līdzekļu informatīvām kampaņām gan nebūs, budžetā tie nav plānoti. Pēc līdzšinējās VID nostājas noprotams, ka iestāde uzskata – informācijas pieejamība ir nodrošināta. To var atrast gan VID, gan Finanšu ministrijas mājaslapās, kā arī uzzināt pa VID informatīvo tālruni 1898. Atbildēts tiek arī tad, ja jautājums uzdots elektroniskā pasta vēstulē.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna uzskata, ka Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums ir uzrakstīts maksimāli vienkāršs, tas ir īss, bet iedzīvotājiem ieteicams vispirms izlasīt likumu un tad pētīt tam pievienoto deklarāciju.

VID drošina, ka dubults neplīst, tāpēc nulles deklarācijas var iesniegt ikviens iedzīvotājs, arī tad, ja viņš šķietami neatbilst nevienam no mantas uzrādītāju kritērijiem. Piemēram, saņemot mantojumā nedeklarētu īpašumu (gleznu kolekciju, antikvārus priekšmetus u.tml.) un mēģinot to pārdot, VID varētu rasties aizdomas par dzīvošanu pāri līdzekļiem, kaut arī mantinieks nebūt sevi neuzskata par ļaunprātīgu valsts apkrāpēju. Starp citu, SKDS aptaujā iegūti dati, ka, lai arī no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem vairāk nekā 60 procentiem pieder zeme vai kāds cits nekustamais īpašums (pašiem vai ģimenei), gandrīz pusei ir nenokārtotas finansiālās saistības, piemēram, dažāda veida aizņēmumi, savukārt piektajai daļai ir hipotekārais kredīts, bet tikai 16 procenti ir pārliecināti, ka viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Tas nozīmē, ka šie cilvēki, neiesniedzot deklarāciju, riskē iedzīvoties soda naudā, ja viņu īpašuma vai parādsaistību summa ir vairāk nekā 10 000 latu.

VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā mierina – ja deklarācija būšot iesniegta, tad, izpētot tajā norādīto informāciju, «iespējams, VID būs mazāk jautājumu, ja būs šaubas par izdevumu atbilstību ienākumiem». Deklarācijas tiks pārbaudītas speciālā sistēmā, katru no tām VID darbinieki nepārlasīs.

Ja iedzīvotājiem ir objektīvi iemesli un viņi nevar līdz 1. jūnijam iesniegt deklarāciju, to var izdarīt vēlāk, taču tad jāpievieno dokumenti, kas apliecina, kāpēc tas nebija iespējams.