Raidījums: Ryanair lieli parādi lidostai Rīga

Īru zemo cenu lidsabiedrība «Ryanair» jau ilgstoši kavē maksājumus par atsevišķiem no lidostas «Rīga» saņemtajiem pakalpojumiem. Kavētie maksājumi sasnieguši jau 2,2 miljonus eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Cik ilgi parādi krājušies un kādu naudas summu tie sasnieguši ne lidostas «Rīga» vadība, ne arī tās darbu uzraugošā Satiksmes ministrija neatklāj, jo tas esot komercnoslēpums. Vienīgais, ko amatpersonas atzīst, ka parāds ir un tas turpina pieaugt.

«Lidostai noteikti ir jārisina šī situācija, jo viennozīmīgi, tas nav pieļaujams, kad attiecīgi pakalpojumu ņēmējs nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. Tātad lidostai būtu jāizvērtē tās iespējamie rīcības varianti, kā šo naudu būtu jāiekasē,» sacījis Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Anrijs Matīss.

To, ka lidostas vadībai steidzami jāmeklē risinājums, kā parādu atgūt, liecina tā apmērs. «De facto» no drošiem, bet neoficiāliem avotiem zināms, ka šobrīd «Ryanair» neveiktie maksājumi sasnieguši jau 2,2 miljonus eiro.

Kā šī summa varēja sasniegt tādus apmērus, gan atbildes nav. Turklāt amatpersonas patlaban arī negrasās sniegt prasību tiesā par parādu piedziņu, lai gan nenoliedz, ka šāda iespēja tiek vērtēta. «Ryanair» katru gadu uz un no lidostas «Rīga» pārvadā vairākus simtus tūkstošu ceļotāju un tieši tāpēc lidostas vadība līdz šim nav vēlējusies attiecības ar lidsabiedrību bojāt, raksta Apollo.lv.

«Saimnieciski ir jāredz, ka mēs nedrīkstam uzreiz ar kādu uzsākt tiesvedību un pazaudēt klientu, tad ir jāmēģina viņus saprast, kas ir par pamatu un kādu apmaksas grafiku varētu piemērot nākotnē, lai kompānija spētu norēķināties, nevis, lai mēs tagad pasakām, mēs jūs neapkalposim un zaudēt varbūt klientu par labu kādai no Baltijas lidostām vai kā citādi, kur tiešām cilvēki var atrast diplomātisku pieeju lietām. Tā, ka es to nesauktu par acu pievēršanu,» skaidroja lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aldis Mūrnieks.

Noprotams, ka kājas nemaksāšanai aug nosacījumos, kādus savulaik Latvija piedāvāja «Ryanair», lai iespēju lidot lēti no Rīgas nodrošinātu. Nav noslēpums, ka īru lidsabiedrība savulaik pieprasījusi dažādus labumus, lai uz Rīgu vispār lidotu. Tagad šie nosacījumi atspēlējušies pašai lidostai.

«Ryanair» līgumu ar lidostu «Rīga» parakstīja pirms astoņiem gadiem. Tolaik to parakstīja toreizējais satiksmes ministrs Ainars Šlesers. Un joprojām šis līgums kalpo par argumentu, kāpēc šī lidsabiedrība lidostai «Rīga» par atsevišķiem sniegtajiem pakalpojumiem nemaksā.

Skandalozo līgumu savulaik par neizdevīgu valstij atzina gan Valsts kontrole, gan vētīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Un tieši šī līguma dēļ, kā vismaz noprotams no lidostas pagaidu vadītāja teiktā, «Ryanair» par atsevišķiem pakalpojumiem negrib maksāt. Arī visas iepriekšējās sarunas par līguma nosacījumu maiņu beigušās bez vērā ņemamiem rezultātiem.

«Neteikšu, ka šis process varbūt ir vienkāršs. Viņš ir sarežģīts un «Ryanair» noteikti nav tas pats labākais sadarbības partneris un, zinot no kolēģiem apkārt, no lidostu vadītājiem, nav tas pats pretimnākošākais sadarbības partneris, ar kuru ātri un viegli izdodas vienoties par kaut ko,» raidījumam skaidroja Mūrnieks.

Savulaik noslēgtā līguma neizdevīgumu nu atzīst arī Satiksmes ministrija. Ja jau līgums tik neizdevīgs, kāpēc to nelauž uz neslēdz jaunu? Iespējams pie vainas risks, ka īru lidsabiedrība valsti varētu ieraut dārgā tiesvedībā vai lidojumus novirzīt uz kādu no konkurējošām reģiona lidostām. Tāpēc šobrīd izvēlēta taktika censties vienošanos panākt sarunu ceļā, lai gan kā atzina Matīss: «tās sarunas ir ļoti sarežģītas un principā, cik ir bijuši mēģinājumi šim līgumam pieķerties klāt, un mēģinājumi risināt šo jautājumu ir cietuši neveiksmi.»

Raidījums gan norāda, ka nav jau tā, ka jebkuri centieni cīnīties ar «Ryanair» lemti neveiksmei. Turklāt kuslo amatpersonu nostāju šīs lidsabiedrības parādu jautājumā vēl dīvaināku padara piemērs, kurš nemaz tik tālu nav jāmeklē. Laika posmā no 2009.gadam līdz pat šī gada sākumam «Ryanair» atteicās maksāt par aeronavigācijas pakalpojumiem Latvijas gaisa satiksmei. Un savu rīcību pamatoja ar to pašu 2004.gadā noslēgto līgumu, kurš it kā šo maksu uzliekot par pienākumu segt lidostai «Rīga». Rezultātā Gaisa satiksme iesniedza prasību tiesā par 326 959 latu lielā parāda piedziņu.

Prasības iesniegšana sekmējusi parādu atmaksu, jo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dāvis Tauriņš raidījumam apgalvoja, ka «uz šodienu «Ryanair» ir samaksājis to parādu, kas viņam bija jāsamaksā saskaņā ar mūsu prasības pieteikumu apgabaltiesā, papildus tam «Ryanair» ir samaksājis nokavējuma un soda naudu, plus «Ryanair» apmaksā arī visus tekošos maksājumus, un uz šo brīdi mums materiāla rakstura problēmu ar šo kompāniju nav.»

Kopā ar soda un nokavējuma naudām «Ryanair» jau samaksājis vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Tiesvedība gan nav izbeigta, bet pārtraukta, jo abi strīdnieki mēģina panākt mierizlīgumu vēl par vairākām juridiskām detaļām, tostarp «Ryanair» mēģinot pierādīt, ka tam maksājumi jāveic vien saskaņā ar 2004.gadā parakstīto lidsabiedrībai pagalam izdevīgo slepeno līgumu, lai gan norēķinu nosakot Eiropas regula.

Tikmēr pats «Ryanair» par nemaksāšanas iemesliem lidostai klusē. «De facto» pēc būtības tā arī nesaņēma atbildes uz kompānijas pārstāvei uzdotajiem jautājumiem. Lidsabiedrība ne apstiprina, ne arī noliedz parāda esamību, vienkārši atsakās sniegt komentārus.

»«Ryanair» nekomentē un neiesaistās baumās un spekulācijās,» rakstiskā atbildē raidījumam sacīja lidsabiedrības pārdošanas un mārketinga vadītāja Baltijā un Skandināvijā Elina Hakkarainen. Bez atbildes palika arī «De facto» jautājums, vai «Ryanair» piekristu savulaik noslēgtā līguma nosacījumu maiņai un kādi tam būtu priekšnoteikumi. Viss gan liecina, ka aviokompānija līguma grozīšanā nav ieinteresēta.