D.Pavļuts: Latvijas ekonomikai jāturpina eksporta un industrializācijas ceļš

Detalizēts Nacionālās industriālās politikas dokuments, kas iezīmēs galvenos valsts atbalsta principus un arī Ekonomikas ministrijas prioritātes nākamajam struktūrfondu plānošanas periodam, atbilstoši plānam tiks sagatavots līdz šā gada beigām, bet jau tagad sākti vairāki pilotprojekti, kā arī plašā diskusiju un dialoga ciklā virzīta visu iesaistīto pušu domāšana un darbs uz turpmākiem uzlabojumiem ekonomikas struktūrā, audzējot eksportējošo nozaru īpatsvaru ekonomikā.

Jau tagad redzam, ka priekšstatu un uzsvaru maiņa par Latvijas ekonomikas attīstības pamatu un vilcēju sniedz rezultātu – ja 2011.gadā rūpniecības īpatsvars IKP bija 14,1%, 2012.gada pirmajā pusgadā tas pieaudzis līdz 15,3%. Nacionālās industriālās politikas viens no kvantitatīvajiem mērķiem ir 20% rūpniecības īpatsvars līdz 2020.gadam.

“Kopš stāšanās ekonomikas ministra amatā, esmu mērķtiecīgi īstenojis valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus, izvirzot skaidras prioritātes un veicamos darbus. Par šajā periodā nozīmīgāko darbu Latvijas ekonomikas mērķtiecīgai un koordinētai attīstībai, jaunu darbavietu radīšanai, produktivitātes celšanai un atalgojuma pieaugumam uzskatu Nacionālās industriālās politikas izstrādi un īstenošanu. Svarīgākais ir nevis pats dokuments, bet tas, ka pirmajā valdības gadā ir panākta dažādu iesaistīto pušu vienprātība un kopīgs redzējums par Latvijas ekonomikas politikas vēlamo ceļu un sasniedzamajiem mērķiem, kas paredz rūpniecības īpatsvara pieaugumu,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Liels darbs šajā periodā paveikts arī valsts un pašvaldību uzņēmumu labākā pārvaldībā, Ministru kabinetā apstiprinot divas koncepcijas, kā arī izstrādājot un saskaņošanai nododot publisko personu kapitāldaļu pārvaldības reformas likumprojektu paketi. Ekonomikas ministrs uzskata, ka Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekta tālākā virzība un pieņemšana Saeimā parādīs, cik lielā mērā valdība un visas koalīcijas partijas ir gatavas pildīt valdības deklarācijā paustos solījumus. „Likumprojekta pieņemšana būs apliecinājums tam, vai koalīcija spēj strādāt un rast risinājumu visiem tiem problēmu jautājumiem valsts un pašvaldību uzņēmumu saimniecībā, kas iepriekšējo valdību laikā, slēpjoties aiz dažādiem iemesliem, ilgstoši atlikti. Mūsu kaimiņvalstis un to iedzīvotāji jau saņem tās priekšrocības, ko sniedz efektīva, caurskatāma valsts kapitāla daļu pārvaldība. Piemēram, Lietuva 2012.gada budžetā, pateicoties reformai, plānojusi piecas reizes lielākas dividendes no valsts uzņēmumiem – 145 miljonus eiro, salīdzinot ar 25 miljoniem eiro 2011.gadā,” reformu nepieciešamību valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldībā akcentē ekonomikas ministrs D.Pavļuts.

Trešā būtiskākā joma attiecas uz enerģētikas politiku, kur sākta visaptveroša reforma, lai nodrošinātu šī sektora pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību un konkurētspēju, vienlaikus ņemot vērā patērētāju maksātspēju. Reformu kodolu veido politikas vadlīnijas „Ilgtermiņa enerģētikas stratēģija 2030 – konkurētspējīga ekonomika sabiedrībai”, kuras ministrija ir nodevusi saskaņošanai, sākusi to prezentāciju ciklu svarīgākajiem partneriem un pēc tam prezentēs arī Saeimā, lai orientējoši līdz gada beigām tās apstiprinātu Ministru kabinetā. Tāpat sperti pirmie soļi, lai samazinātu elektroenerģijas cenu pieauguma riskus, ko varētu radīt turpmāka obligātā iepirkuma kvotu izsniegšana enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Latvijai ir jāatbalsta zaļā enerģija, bet šim atbalstam jābūt saprātīgam, neradot nesamērīgus cenu pieauguma riskus visiem patērētājiem.

Ceturtkārt, ekonomikas ministra skatījumā ļoti nozīmīgs visai sabiedrībai ir bijis Ekonomikas ministrijas veikums darba tirgus problēmu aktualizēšanā un risināšanā, pirmo reizi veidojot ilgtermiņa darba tirgus prognozes, kā arī piedāvājot proaktīvi sagatavot reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, lai ar konkrētu pasākumu palīdzību sniegtu atbalstu tiem iepriekšējos gados emigrējušajiem iedzīvotājiem, kas patlaban vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā. „Uzņēmējiem jau patlaban vairākās nozarēs sāk trūkt darbaspēka un, turpinoties ekonomikas izaugsmei un nerisinot arī demogrāfijas jautājumus, šīs problēmas iezīmēsies arvien asāk. Tāpēc, visticamāk, būs jāizšķiras starp imigrāciju un reemigrāciju. Es izvēlos reemigrāciju, vienlaikus aicinot izvērtēt nepieciešamību veikt proaktīvus pasākumus imigrācijas politikā, lai nepieciešamības gadījumā tā nenotiktu haotiski un stihiski, bet no valsts puses arī koordinēti un plānoti,” saka D.Pavļuts.

Pie svarīgākajiem turpmāk veicamajiem darbiem D.Pavļuts min Nacionālās industriālās politikas vadlīniju izstrādes pabeigšanu un īstenošanu, Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas 2030 pieņemšanu valdībā, jaunās atbalsta sistēmas izstrādi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā, jaunā valsts kapitāldaļu pārvaldības modeļa akceptēšanu valdībā un Saeimā, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna sagatavošanu, lielo reģionālo enerģētikas projektu sekmīgu virzību, elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no nākamā gada 1.septembra, kā arī Būvniecības likuma pieņemšana Saeimā, kas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai panāktu turpmākus uzlabojumus Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitātē.