Saeimas Juridiskais birojs: Krūmiņa drīkst ieņemt valsts kontrolieres amatu

Valsts kontroles likums nevar būt par pamatu tam, lai neļautu jaunieceltajai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai kļūt par valsts kontrolieri, kad Saeima viņu šajā amatā jau ir apstiprinājusi, secinājis Saeimas Juridiskais birojs.

Saeimas Juridiskā biroja atzinumā norādīts, ka tas tapis ļoti īsā laikā un balstīts tikai uz tiem materiāliem, kurus bija iespējams izpētīt šajā īsajā laikā, paužot, ka visaptveroša pētījuma veikšanai, visu nepieciešamo materiālu apzināšanai un argumentēta atzinuma sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Tādējādis šis atzinums uzskatāms tikai par “prima facie”, savā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai adresētajā ziņojumā atzīst Saeimas Juridiskais birojs.

Atzinumā minēts – lai arī atbilstoši Satversmei Krūmiņa nevarētu ieņemt valsts kontroliera amatu, jo Valsts kontroles padomē nostrādājusi jau divus termiņus, bet, tā kā Valsts kontroles likumā šādi ierobežojumi nav skaidri norādīti, tas nevar būt par pamatu liegt Krūmiņai ieņemt šo amatu.

Juridiskais birojs uzsver, ka “Satversmes 87.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. No šajā pantā noteiktā izriet, ka Valsts kontrole kā valsts varas institūcija tiek vadīta koleģiāli, proti, tās galvenā lēmējinstitūcija ir nevis viena amatpersona, bet vairākas amatpersonas. To apstiprina arī Satversmes 88.panta tekstā lietotais daudzskaitlis, kas tieši liek saprast, ka valsts kontrolieri ir vairāki”.

Saeimas juristi arī skaidro, ka pašreizējais Valsts kontroles likums jātulko tā, lai tas atbilstu Satversmei, nevis Satversme atbilstu likumam vai atbilstošai praksei.Līdz ar to Satversmes 87. un 88.panta izpratnē par Valsts kontroles augstāko koleģiālo lēmējinstitūciju uzskatāma Valsts kontroles padome, kuras locekļi ir valsts kontrolieri, proti, Valsts kontroles padomes locekļi ir apstiprināti Satversmes 88.pantā noteiktajā kārtībā kā valsts kontrolieri.

Lai arī pārējie Valsts kontroles padomes locekļi Saeimā tiek apstiprināti kā Valsts kontroles padomes locekļi, un viņu apstiprināšanai tiek izmantota Satversmes 88.pantā noteiktā procedūra, un tas nozīmē, ka Satversmes izpratnē arī viņi ir valsts kontrolieri. Tātad valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis ir divi amati atbilstoši Valsts kontroles likuma terminoloģijai, bet tas ir viens amats Satversmes 88.panta izpratnē, savā atzinumā norāda Saeimas Juridiskais birojs.

Vienlaikus Juridiskais birojs atzīst – lai arī šāda Saeimas interpretācija varētu likties pietiekoši skaidra, Valsts kontroles likumā tomēr nav precīzi formulēts aizliegums personai, kura otrreiz ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli, ieņemt Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja (valsts kontroliera Valsts kontroles likuma ierobežojuma izpratnē) amatu.

Tāpat birojs atzinumā atsaucas arī uz Satversmes 101.pantu, kas nosaka – ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, paužot, ka arī valsts kontrolieru amati ir uzskatāmi par valsts dienestu Satversmes 101.panta pirmās daļas izpratnē. “Jebkuriem valsts dienesta pildīšanas ierobežojumiem jābūt savlaicīgi un nepārprotami paredzamiem,” uzsver Saeimas Juridiskais birojs.

“Valsts kontroles likuma redakcija nebūtu atzīstama par šai prasībai atbilstošu, lai uz tās pamata tiktu ierobežotas Elitas Krūmiņas tiesības ieņemt valsts kontroliera amatu apstākļos, kad Saeima viņu šajā amatā jau ir apstiprinājusi,” secināts atzinumā.

Lai novērstu līdzīgu strīdīgu situāciju rašanos, birojs aicinājis grozīt Valsts kontroles likumu, nosakot, kura Saeimas komisija pārbauda kandidātu atbilstību likuma prasībām, kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt Valsts kontroles likumu tā, ka būtu skaidri un nepārprotami noteikts, vai visi valsts kontrolieri šo amatu var ieņemt vairāk nekā divas reizes.

Krūmiņa bija Reformu partijas un Nacionālās apvienības virzītā kandidāte, un par viņas ievēlēšanu balsoja 66 Saeimas deputāti, savukārt 19 bija pret.

Pēdējās dienās pirms balsojuma par valsts kontrolieri Saeimā bija diskusijas, vai Krūmiņa drīkst kandidēt uz valsts kontrolieres amatu, ņemot vērā, ka viņa jau divus termiņus atradās Valsts kontroles padomē, un valsts kontrolieris ir arī padomes priekšsēdētājs, bet likums liedz valsts kontrolierim ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.