ST atsaka ierosināt lietu par Čalovska izdošanu ASV

Satversmes tiesa (ST) pagājušajā piektdienā ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu pēc par Imantas hakeri dēvētā Denisa Čalovska konstitucionālajām sūdzībām, portāls «Apollo» uzzināja tiesā.

Čalovskis bija lūdzis par antikonstitucionālu atzīt starptautisko līgumu «Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par izdošanu» un likumu, ar kuru šis līgums ratificēts. Tāpat viņš apstrīdēja Kriminālprocesa (KPL) 701. panta otrās daļas un 707. panta otrās daļas konstitucionalitāti.

Latvijas un ASV līgums paredz, ka valstis izdos viena otrai personas, ko lūguma iesniedzējas valsts iestādes ir apsūdzējušas vai notiesājušas par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru pieļaujama izdošana. Apstrīdētās KPL normas paredz, ka tiesneša lēmums par pagaidu apcietināšanu, kā arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu tiesu palātas lēmums par personas izdošanas pieļaujamību nav pārsūdzams.

Čalovskis ir apcietināts saskaņā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša lēmumu, savukārt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta ir pieņēmusi lēmumu par viņa izdošanu ASV.

ST atzina, ka sūdzībās izteiktiem prasījumiem nav sniegts pietiekams juridiskais pamatojums. Piemēram, sūdzības iesniedzējs nav pamatojis, kāpēc likumdevējam būtu jāparedz visu procesuālo tiesas lēmumu pārsūdzības iespējas.

Savukārt prasījums par ASV un Latvijas līguma un tā ratifikācijas likuma neatbilstību Satversmei balstījās uz pieņēmumu, ka šie normatīvie akti nenodrošina Satversmei un Konvencijai atbilstošu cilvēktiesību aizsardzības līmeni. Proti, sūdzību iesniedzējs pauda bažas, ka viņam izdošanas procesā, kā arī iespējamā tiesvedības procesā ASV varētu netikt nodrošināts pietiekams cilvēktiesību aizsardzības standarts.

ST norādīja, ka ASV ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem. Šī konvencija citastarp paredz, ka valstij ir pienākums kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā nodrošināt personām tādas cilvēktiesību aizsardzības procesuālās garantijas, kas nav mazākas par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā paredzētajām. Tātad, arī tādā gadījumā, ja pieteikumu iesniedzējs tiks izdots kriminālizmeklēšanai vai tiesāšanai ASV, viņa pamattiesību aizsardzības garantijas nevar atšķirties no tām, ko ir uzņēmušās nodrošināt Eiropas Padomes dalībvalstis.

Pienākums izdošanas procesā nodrošināt personai cilvēktiesību aizsardzības garantijas ir nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksē. Taču ECT ir arī atzinusi, ka ne visos gadījumos iespējamība, ka personai var tikt piemērots bargs sods, piemēram, ilgstošs ieslodzījums, pati par sevi ir pietiekams pamats lēmumam par atteikšanos izdot personu ASV.

ST arī secināja, ka sūdzības iesniedzējs, pamatojot izdošanas nepieļaujamību, atsaucas uz ECT un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta pirmo daļu. Taču šī norma nevis aizliedz valstīm izdot savus pilsoņus, bet gan paredz izraidīšanas aizliegumu.

Tiesa norādīja, ka Satversmes 98. pants neliedz izdot Latvijas pilsoni ārvalstij, ja vien izdošana ir paredzēta starptautiskajā līgumā un ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.

Pienākums nodrošināt personas pamattiesību aizsardzību izdošanas procesā ir lēmuma pieņēmējai, tas ir, vispārējās jurisdikcijas tiesai. Lēmumu šajā procesā ir pieņēmusi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu tiesu palāta, savukārt Satversmes tiesai nav paredzētas tiesības vērtēt vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma tiesiskumu.

Kā ziņots, 31.janvārī Latvijas Augstākā tiesa (AT) atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV.

Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu jāpieņem valdībai.

ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstamas arī ar iesauku «Miami», un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem – Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam – cēluši apsūdzības par datorvīrusa «Gozi Virus» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.