Eirozonai prognozē pakāpenisku izaugsmi

 Pēc divus gadus ilgušās recesijas un stagnācijas, kas bija saistīta ar atsevišķas eirozonas valstis piemeklējušo parādu krīzi, pašlaik radušās cerības, ka 2014. gadā varētu sākties pakāpeniska ekonomikas augšupeja un izaugsme.

Protams, jārēķinās ar to, ka 18 eirozonas dalībvalstu vidū būs gan līderi, gan atpalicēji, un jau tagad ir skaidrs, ka, piemēram, Vācijas ekonomika turpinās augšupeju, bet Kiprai vai Grieķijai būs nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai izķepurotos no bedres. Tāpat nav šaubu, ka tieši Vācija ar jaunu uzticības kredītu guvušo kancleri Angelu Merkeli un finanšu ministru Volfgangu Šoibli priekšgalā būs tā, kas spēlēs pirmās vijoles lomu ne tikai eirozonā, bet arī visā Eiropas Savienībā.

Recesija atkāpjas

«Vēl ir pārāk agri svinēt uzvaru, taču mēs novērojam aizvien vairāk pazīmju tam, ka Eiropas ekonomika ir sasniegusi pagrieziena punktu,» ar šādu optimistisku paziņojumu 2013. gadu, kurš daudzu eiropiešu (un ne tikai) atmiņā palicis ar faktisko Kipras banku sistēmas sabrukšanu, noslēdza ES ekonomikas un finanšu komisārs Olli Rēns. Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas prognozi 2014. gadā eirozonas valstu kopējais iekšzemes kopprodukts pieaugs par 1,1%, palielināsies patērētāju aktivitāte un iekšējais patēriņš, bet bezdarba līmenis, ja arī turpinās paaugstināties, tad ne īpaši straujā tempā.

Pērnā gada nogalē uzreiz trīs eirozonas valstis – Slovēnija, Spānija un Itālija – paziņoja par recesijas pārvarēšanu. Slovēnijas ekonomikas īpatsvars nav īpaši liels, taču Itālija un Spānija ir eirozonas trešā un ceturtā lielākā ekonomika, atpaliekot tikai no Vācijas un Francijas. Tādēļ vēstis par to, ka šīm valstīm kaut daļēji izdevies pārvarēt problēmas, radījušas samērā lielu optimismu eirofinansistu aprindās, raksta Vedomosti. Laikraksts atgādina, ka Itālijas iekšzemes kopprodukta apjoms bija krities astoņus ceturkšņus pēc kārtas, kas tika uzskatīta par ilgāko recesiju kopš Otrā pasaules kara beigām. «Šķiet, tagad mums izdevies šo ciklu pārvarēt,» ne bez lepnuma paziņojis Itālijas ekonomikas ministrs Fabrisio Sakomani. Lai gan pašlaik Itālijas iekšzemes kopprodukts ir par 7,3% mazāks, nekā tas bija pirms pieciem gadiem, bet valsts parāds pārsniedz 130% no iekšzemes kopprodukta, labā ziņa ir tā, ka bezdarba līmenis, šķiet, nostabilizējies pie 12,5% atzīmes un neturpina augt, bet patērētāju aktivitāte pamazām palielinās. Itālijas gadījumā ļoti svarīgi ir arī tas, ka beidzot, šķiet, pielikts punkts politiskajai nestabilitātei, kas bija saistīta ar ilggadējā premjera Silvio Berluskoni notiesāšanu. Pēc viņa vadītās partijas sašķelšanās, Enriko Letas valdībai beidzot ir stabils vairākums, un tā varēs ķerties pie nepieciešamo reformu realizēšanas, nevis raizēties par izdzīvošanu.

«Veiksmes stāsti» – Īrija un Spānija

Situācija uzlabojas arī Īrijā un Spānijā – divās valstīs, kurām pagājušā gada nogalē izdevās noslēgt starptautiskā aizdevuma programmas, līdz ar to izpelnoties tradicionālās uzslavas par «veiksmes stāstiem». Īrija, kuru 2008. gadā piemeklēja nekustamā īpašuma, bet vēlāk arī banku krīze, bija spiesta vērsties pēc starptautiskās palīdzības 2010. gadā un no nesen izveidotā Eiropas stabilizācijas fonda un citiem aizdevējiem saņēma 67,5 miljardus eiro lielu finansiālo palīdzību. «Atšķirībā no Grieķijas, Portugāles un Kipras tai ir izdevies atjaunot savu fiskālo reputāciju, pateicoties stingriem pasākumiem, kas bija vērsti uz budžeta deficīta samazināšanu, un vienlaikus izvairoties gan no lieliem iedzīvotāju protestiem, gan ieilgušas recesijas,» raksta AP. Tās korespondents norāda, ka visdaiļrunīgākā liecība Īrijas ekonomikas atlabšanai ir uzraksti «Pārdots», kas aizvien biežāk redzami pie ēkām Dublinā. Premjera Endas Kenija valdība arī uzsver, ka gada laikā tai izdevies samazināt bezdarba līmeni no 15,1 līdz 12,5 procentiem, tomēr opozīcija aizrādījusi, ka tas nav valdības nopelns – kopš krīzes sākuma desmitiem tūkstoši īru darba meklējumos izbraukuši uz ārzemēm (lielākoties, ASV), ar ko arī izskaidrojama darba meklētāju skaita samazināšanās. Īrijas makroekonomiskie rādītāji vēl ne tuvu nav tādi, kādiem tiem vajadzētu būt – vēl šogad budžeta deficīts sasniegs 4,8% no iekšzemes kopprodukta (2013. gadā tas bija 7,3%). «Mēs vēl neesam nonākuši ceļa galā, nāksies turpināt uzsākto politiku, jo deficīts joprojām ir pārāk liels,» sajūsmu par iespējamu trekno gadu atgriešanos, kas pārņēmusi daļu sabiedrības, jau kliedējis Īrijas finanšu ministrs Maikls Hūnans. Taču labā ziņa ir tā, ka jau janvāra nogalē vai februāra sākumā Īrija atkal par pieņemamām procentu likmēm varēs izvietot savas ilgtermiņa obligācijas starptautiskajos finanšu tirgos. AP uzsver, ka Īrijas īpatnība ir tā, ka šīs valsts ekonomika ir ciešāk saistīta nevis ar citām eirozonas valstīm, bet ASV un Lielbritāniju, kas ir tās galvenie eksporta tirgi. «Īrija ir bāzes vieta gandrīz 1000 starptautiskām kompānijām, kas orientētas uz eksportu un nodrošina gandrīz piekto daļu no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik šīs kompānijas aktīvi piesaista jaunus darbiniekus,» pamatu optimismam saskata AP, piebilstot, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Īrijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, bet 2015. gadā tiek prognozēta jau 2,5% izaugsme.

Ne tik spoža situācija ir Spānijā, taču arī šī valsts atrodas uz pareizā ceļa, raksta Deutsche Welle. 2012. gadā Spānijai tika piešķirta 100 miljardu eiro liela kredītlīnija, lai palīdzētu problēmās nonākušajam banku sektoram, taču no šīs naudas Madridei nācās iztērēt tikai 41 miljardu eiro, un pagājušajā mēnesī tā paziņoja par programmas beigšanu. Novembrī Spānija vēstīja, ka 2013. gada trešajā ceturksnī pirmo reizi divu gadu laikā novērots ekonomikas pieaugums, līdz ar to valstij izdevies izrauties no recesijas jūga. «Pirmos cerīgos signālus sāk raidīt vēl viens Spānijas smagi slimais pacients – nekustamā īpašuma tirgus. Decembrī statistiķi vēstīja, ka pirmo reizi trīs gadu laikā novērojams neliels dzīvokļu un māju cenu kāpums,» raksta Deutsche Welle. Tomēr AP atgādina, ka Spānijā joprojām saglabājas kritiski augsts bezdarba līmenis – vidēji valstī tas sasniedz 26%, bet gados jauno iedzīvotāju vidū tuvojas 60% atzīmei. Par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk risināt šo problēmu savā Ziemassvētku uzrunā tautiešiem atgādinājis Spānijas karalis Huans Karloss I, bet spāņu uzņēmēju apvienība CEOE solījusies šajā gadā izveidot 17 000 jaunu darba vietu.

Vācija lieliskā formā

Vācija un Francija labākā ekonomiskā noskaņojumā – šādu virsrakstu savai analīzei par situāciju eirozonā īsi pirms Ziemassvētkiem bija licis respektablais laikraksts Financial Times. Tas uzsver, ka abās šajās valstīs (Vācijā vairāk, Francijā mazāk) nav piepildījušās pesimistiskākās prognozes 2013. gadam, kas ļauj ar lielu optimismu lūkoties uz šo gadu. Piemēram, Francijā pēc neliela ekonomikas sarukuma, kas tika novērots pērnā gada trešajā ceturksni, izaugsme atkal atjaunojusies, sasniedzot 0,4%, vēstījusi statistikas aģentūra Insee. Tiesa, Francijai joprojām nepieciešams turpināt reformas, kas ļautu palielināt tās konkurētspēju (darba likumdošanas reformu, pensiju sistēmas reformu utt.), sarunā ar Reuters atgādinājis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

Eirozonas galvenā lokomotīve gan joprojām ir Vācija, un Minhenes institūta Ifo profesors Hanss Verners Zinns sarunā ar Deutsche Welle skaidro, ka 2014. gadu tā sagaidījusi lieliskā formā. «Bezdarbs Vācijā joprojām saglabājas zemā līmenī, bankrotu skaits bijis mazākais beidzamo 14 gadu laikā, biržas indekss DAX ir sasniedzis rekorda atzīmi, bet patērētāju aktivitātes indekss ir augstākais kopš 2007. gada,» viņš uzsvēris. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka pēc pērnā gada septembrī notikušajām vēlēšanām savus amatus saglabājuši A. Merkele un V. Šoible, kas nozīmē stingru pēctecības ievērošanu valsts ekonomiskajā politikā. Ar to jārēķinās arī grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm. Decembrī notikušajā ES samitā A. Merkele kārtējo reizi apliecināja savu stingro nostāju – katram pašam jādomā par to, kā atmaksāt savus parādus.