Tweet |
|
Kā zināms, partijas Vienotība iekšienē jau ilgstoši pastāv atšķirīgi strāvojumi, un kuluāros baumo, ka līdz ar L. Straujumas valdības izveidi savas pozīcijas varas elitē nostiprinās tā dēvētais Āboltiņas flangs. L. Straujumas piekrišana kļūt par premjeru esot atbrīvojusi S. Āboltiņu no spiediena pašai uzņemties netīkamu nastu sēsties valdības vadītāja krēslā. Savukārt jaunas valdības veidošana ļaušot Āboltiņas flangam sev nelojālus cilvēkus valdībā nomainīt ar uzticamākām personālijām.
Izskan dažādas versijas
Tiesa, aizkulisēs izskan arī pretēja versija. Proti, L. Straujumas uzvārds publiskajā apspriedē negaidīti parādījās Ziemassvētku brīvdienās – brīdī, kad Saeimas priekšsēde kopā ar ģimeni atradās atpūtā ārpus Latvijas. Tiek baumots, ka patiesā L. Straujumas virzītāja ir bijusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura tiek dēvēta par vienu no Vienotības nacionālā flanga līderēm. S. Kalniete esot sastrādājusies ar L. Straujumu, kopīgi cīnoties par taisnīgu Eiropas atbalstu Latvijas zemniekiem. Iespējams, L. Straujuma premjera postenī tiks audzināta kā nopietna konkurente S. Āboltiņai.
Arī NRA.lv aptaujātie politiķi atzīst, ka pilnīgas skaidrības par politiskajiem zemūdens strāvojumiem pagaidām nav, taču viens ir acīm redzams – gaidāmās Saeimas vēlēšanas un V. Dombrovska demisija esot saasinājusi jau tā nebūt ne spīdošās attiecības Vienotības iekšienē.
Nelojālie zaudēs amatus
Aizkulišu sarunās praktiski jau esot izlemts, ka labklājības ministres amatu zaudēs Ilze Viņķele (Vienotība), kas ir viena no sīvākajiem partijas elites oponentiem. Šo posteni, visticamāk, varētu iegūt koalīcijas jaunpienācēji – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, labklājības nozari varētu vadīt kādreizējais ministrs Uldis Augulis. A. Brigmanis arī neslēpa, ka ZZS labprāt pārņems smago nozari, «kurā ir jāatjauno sagrautā sabiedrības uzticība». Visticamāk, ZZS būs piekritīgs arī Zemkopības ministrijas portfelis, ko varētu saņemt kādreizējais ministrs Jānis Dūklavs. A. Brigmanis neslēpa, ka ZZS būtu kandidāti arī, piemēram, iekšlietu ministra postenim – Kārlis Seržants, kā arī tieslietu ministra krēslam – Artis Stucka, taču maz ticams, ka Reformu partija atsauks Rihardu Kozlovski, bet nacionāļi – atteiksies no ietekmīgā tieslietu sektora. Visticamāk, jaunajā valdībā savu portfeli saglabās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija), kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība). Tikmēr rokādi, visticamāk, piedzīvos šā brīža izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kam ir doktora grāds ekonomikā, un viņš varētu sēsties ekonomikas ministra krēslā. Arī Nacionālā apvienība jau ir paziņojusi, ka tās prioritāte būs izglītība, piesakot vēlmi ieņemt V. Dombrovska atbrīvoto posteni. Neskaidrs gan paliek jautājums – kam tik ļoti ir sariebis līdzšinējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Iespējams, viņa atstumšana varētu būt saistīta ar iesākto zaļās enerģijas un elektroenerģijas tirgus sakārtošanu, kurā iesaistītas milzīgas ekonomiskās un ar politiskajiem grupējumiem saistītas intereses.
Tikpat neskaidrs ir arī finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) liktenis. Lai gan viņa profesionalitāti atzīst gan pati partija, gan sabiedrība, tomēr Vienotība varētu A. Vilka vietā virzīt šā brīža Saeimas Budžeta komisijas vadītāju Jāni Reiru. Visticamāk, tādējādi A. Vilkam nāksies samaksāt par opozicionāro garu, savos lēmumos vairākkārt nostājoties pret Vienotības oficiālajiem uzskatiem. S. Āboltiņa iespējamo A. Vilka atstumšanu skaidro ar paša ministra sūkstīšanos par zemo atalgojumu un nevēlēšanos turpināt politisko karjeru vai startēt Saeimas vēlēšanās. Savukārt politologs
F. Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo apliecina – A. Vilks ir bijis novērtējams ministrs, taču partijas intereses ir augstākas, un ir saprotama Vienotības nevēlēšanās turēt ietekmīgajā amatā cilvēku, kurš nav gatavs palīdzēt partijai vēlēšanu cīņā.
Kārotie fondi
Viena no sīvākajām cīņām raisīsies par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra posteni, kas līdz ar Edmunda Sprūdža (RP) aiziešanu joprojām ir brīvs. Šī ministrija tuvākajos gados virsuzraudzīs milzīgos Eiropas fondu līdzekļus, kas varētu būt pievilcīgi daudzām partijām. Kuluāros tiek doti mājieni, ka visaktīvāk pretenzijas uz šo posteni virza ZZS. Taču neoficiāli izskan, ka nedz RP un Vienotība bez kaujas šo pozīciju neatdos.
Tweet |
|