Izglītības ministra krēslā grib redzēt profesionāli

Izglītības un zinātnes ministra amatā nozarē strādājošie vēlētos redzēt profesionāli, kas spētu orientēties visās ministrijas atbildības jomās un prastu reformas īstenot ne tikai ekstravagantu ideju līmenī.

Daļa izglītības un zinātnes darbinieku neiebilst pret esošā ministra Vjačeslava Dombrovska palikšanu amatā, bet tiek nosaukti arī citi vārdi, arī Ina Druviete.

NRA.lv aptaujātie, vaicāti par to, kam vajadzētu vadīt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), vai nu iesmejas, vai grūti nopūšas. Tā tirgošanās ar amatiem esot krietni nogurdinājusi: šķiet, neviens nedomājot valstiski – par konkrētās jomas tālāku attīstību, bet gan tikai to, kā savas pozīcijas noturēt. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško to nosauc par bezatbildīgu rīcību, kas novedusi pie tā, ka neviens neatbild par rezultātu, bet tikai par kvotām. Gan viņa, gan citi uzskata, ka tas, kas turpinās vai pārņems darbu ministrijā, visticamāk, skatīsies tuvojošos vēlēšanu virzienā, nevis pamatīgi iesprings un rīkosies.

Partiju bezatbildīga rīcība

«Galvenais jau laikam atrast cilvēkus, kas nesadara kādas lielas aplamības un mierīgi novada ministriju līdz uzvarošajam galam – vēlēšanām,» ironiski secina Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs. Gan viņš, gan vairāki citi nozarē strādājošie atzīst, ka vēlētos redzēt IZM vadītāja krēslā «vairāk profesionāli, nekā politiķi», kurš būtu amatā nevis uz dažiem gadiem, bet ilgāku laiku un spētu pārskatīt visu sev uzticēto laukumu – sākot no skolas, līdz augstskolām, zinātnei un sportam. Tāpat tiek minēta spēja nelobēt kādu konkrētu jomu, piemēram, vispārējo izglītību, bet gan ieklausīties visu IZM pakļauto struktūru vajadzībās.

Vēlas lielāku stabilitāti

Atskatoties uz periodu no iepriekšējām vēlēšanām līdz šim brīdim, reti kurš spēj nosaukt ko ļoti labu. Latvijas Universitātes profesore un Latvijas Pedagogu domes pārstāve Rudīte Andersone iesaka nomierināties pēc nozarei emocionāli tik netīkamā laika un mēģināt nopietni izvētīt to, kas labs, un to atstāt, bet to, kas maināms, to mainīt. «Mirkļa paziņojumi nekādu labumu nedod, tiem jābūt argumentētiem, izvērtētiem,» ir pārliecināta R. Andersone, atceroties eksministra Roberta Ķīļa postulātus par to, ka Latvijas augstākā izglītība nekam neder. Ko gan tādi vārdi devuši? Tikai grāvuši, neko vairāk.

Arī Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons vēlētos lielāku stabilitāti izglītībā, bez ekstrēmām idejām. Arī viņš R. Ķīļa darbību vērtē kā ekstravagantu, ierosinājumiem bagātu, kam gan nesekojušas nekādas darbības. Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Rozenblats kā mīnusu visā sistēmā uztver pēctecības trūkumu. Katrs ministrs atnākot ar savām iecerēm un nereti aizmirstot iepriekšējā iesākto. Arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens pārmet svarīgu jautājumu atlikšanu, piemēram, studiju programmu līmeņu noteikšana taču neko nemaina, vajadzīga rūpīga kvalitātes analīze, kas tā arī neesot notikusi.

Trūkst dialoga

Tāpat kā klupšanas akmens IZM lauciņā minēts dialoga trūkums starp pašu ministriju un pārējiem izglītībā strādājošajiem. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle norāda, ka pēdējais IZM lēmums ieviest papildu eksāmenu vidusskolēniem pedagogos nebūtu viesis tādu neizpratni un neapmierinātību, ja pirms tam ministrs būtu savu viedokli izskaidrojis skolotājiem.

Diemžēl neveiksmīgi notikusi arī IZM iekšējā reorganizācija, kuras rezultātā aizgājuši daudzi pieredzes bagāti darbinieki. Dažs iestādes vadītājs pat pasmīn, ka nācies uzklausīt ierēdņu zvanus ar lūgumu atrast kādu darbu ārpus IZM.

Gan Dombrovskis, gan Druviete

Par Vjačeslavu Dombrovski kā ministru domas dalās: vieni uzskata, ka viņš varētu turpināt vadīt ministriju, jo viņam izdevies uz priekšu pabīdīt dažus darbus, taču citi teic, ka vienīgais guvums – bijis gana diplomātisks un lielas kļūdas neesot pieļāvis. Vēl citi spriež, ka lielāku devumu Vj. Dombrovskis varētu sniegt ekonomikas jomā, bet šajā faktiski neko vērā ņemamu neesot izdarījis.

Ir arī citi ieteikumi, ko virzīt šim amatam, piemēram, Tatjanu Koķi vai Baibu Rivžu. Tomēr krietni vairāk atbalstītāju ir Inai Druvietei, uzteicot viņas pieredzi, loģiku un visu izglītības līmeņu pārzināšanu. I. Mikiško norāda, ka I. Druviete būtu laba kandidatūra, jo viņa «ir kompetenta un viņai nevajadzētu daudz laika, lai iestrādātos». A. Šternbergs gan atzīst, ka katram kandidātam ir savi plusi un mīnusi, taču viens ir skaidrs – vajadzīgas ir saprātīgas reformas un iesākto darbu turpinājums.

***

VIEDOKĻI

Rudīte ANDERSONE, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Pedagogu domes pārstāve:

– Esmu par Inas Druvietes kandidatūru. Viņai ir pieredze, loģika, viņa pārzina visus izglītības sistēmas līmeņus. Viņa rīkojas pārdomāti, un zināms konservatīvisms šai jomai nebūt nenāk par sliktu. Lai gan pārmaiņas ir vajadzīgas, bet tās jāveic izsvērti un pārdomāti. Par Vjačeslavu Dombrovski pagaidām neko nevaru pateikt. Cerīgi gan iesāka, norādot, ka uzstādījums – nauda seko skolēnam – nav izdevies modelis mazajām skolām. Diemžēl tālāk nekas nesekoja. Gaidu rīcību. Diemžēl tā nu ir, ka šajos krēslos lielākoties nonāk tie, kas nespēj iedziļināties visās savas pārraugāmās nozares jomās.

Andris ŠTERNBERGS, Cietvielu fizikas institūta direktors:

– Ministra amatā vajag tādu, kas saprot nozari, nevis partiju ielikteni. Šī strīdēšanās par partiju kvotām uz amatiem ir vienkārši briesmīga. Tā nav valstiska domāšana, kas arī noved pie tā, ka nav pozitīvu pārmaiņu ne tikai izglītībā, bet arī citās jomās. Vai pie IZM stūres tiek Vjačeslavs Dombrovskis vai Ina Druviete – grūti pateikt, kurš labāks, jo katram ir savi plusi un savi mīnusi. Tāpat viņi IZM vadīs tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām rudenī, un neko daudz izdarīt vairs nebūs iespējams. Diez vai viņi arī centīsies sākt kādas būtiskas pārmaiņas.

Jānis ŽĪDENS, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors:

– Kura partija vada ministriju, ir vienalga. Galvenais, lai šis cilvēks rūpētos par nozarē notiekošo. Vjačeslavs Dombrovskis arī varētu turpināt iesākto darbu. Viņš ir parādījis sevi kā gana centīgu, diplomātisku un uz sadarbību vērstu. Pietiekami nosvērts, lai nepieļautu lielas kļūdas. Arī idejas viņam ir reālas, īstenojamas. Īpaši uzteicami, ka viņš atbalsta sporta nozari. Tomēr piesardzīgi skatos uz IZM paustajām augstskolu apvienošanas idejām, nepārtraukti atgādinot, cik pārāk daudz mums to ir. Krietni svarīgāk būtu izvērtēt studiju programmu kvalitāti, ne tikai salikt tās pa plauktiņiem.