Īres likumam punkts vēl nav pielikts

Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts Dzīvojamo telpu īres likums izraisījis daudz iebilžu. Namīpašnieki ir apmierinātāki ar pašreizējo likuma redakciju, bet īrnieku aizstāvjiem ir visvairāk iebildumu.

Tos uzklausot, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzdeva Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram iesniegt priekšlikumus par izmaiņām likumprojektā, lai pasargātu denacionalizēto namu īrniekus, raksta NRA.lv.

Piemēram, īrnieku pārstāvji norāda, ka jaunajā likumprojektā nav skaidrs, kā īrnieks var pārsūdzēt, viņaprāt, izīrētāja nepareizi pieņemtus lēmumus, kas attiecas uz komunālo maksājumu aprēķiniem un citiem īres līguma nosacījumiem. Gan īrnieku, gan namīpašnieku pārstāvjiem radās jautājumi par īres reģistra ieviešanu – pēc viņu domām, šī sadaļa likumprojektā ir pavirši izstrādāta un nav saprotams, kādiem mērķiem reģistrs kalpos.

V. Dombrovskis ir saņēmis ministrijas ierēdņu sagatavotos priekšlikumus izmaiņām jaunajā īres likumā. Tagad Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta speciālisti ir izteikuši divus priekšlikumus: pirmkārt, vērtēt iespēju pagarināt termiņu pārejas periodam attiecībā uz īres līguma darbību īpašnieka maiņas gadījumā, kas šobrīd ir noteikts līdz 2019. gadam; otrkārt, papildināt likumprojektu ar normām, kas pieļauj īres līguma pārslēgšanu denacionalizēto namu īrnieku ģimenes locekļiem. Tomēr tieši kārtējais termiņa pagarinājums, kurā namīpašnieks nedrīkstētu vērsties pret denacionalizētā namā dzīvojošo īrnieku, izraisīja namīpašnieku lielākos iebildumus. Viņi uzskata, ka līdzšinējais periods – vairāk nekā 20 gadu – ir bijis pietiekami ilgs, lai beidzot sakārtotu namīpašnieku un denacionalizētajos namos dzīvojošo cilvēku attiecības. Un tāpēc nevajag gaidīt līdz 2019. gadam.

Ekonomikas ministra padomniece Anna Kononova informē, ka, ņemot vērā to, ka lielas bažas ir izsaukusi arī likumprojektā iestrādātā norma par īrnieku bezstrīdus izlikšanu no dzīvojamās telpas, ekonomikas ministrs turpinās konsultācijas par iespējamām izmaiņām īres regulējumā, tajā skaitā tiksies ar atbildīgo Saeimas komisiju un īrnieku nevalstiskajām organizācijām. «Kā jau esmu minējis, izstrādājot jaunu regulējumu, ir nepieciešams pasargāt denacionalizēto māju īrniekus. Tāpat ir jāņem vērā, ka īrnieku un izīrētāju attiecības regulē arī Civillikums. Tāpēc konsultācijas par nepieciešamajām izmaiņām vēl turpināsies,» norāda V. Dombrovskis.

Ekonomikas ministrs ir uzdevis nodrošināt, ka valsts budžeta sagatavošanas procesā tiek iesniegts pieprasījums par finanšu līdzekļiem pārcelšanās pabalstu piešķiršanai denacionalizēto namu īrniekiem. Tomēr A. Kononova atzīst, ka tāds pieprasījums tiek iesniegts ik gadu, bet līdzekļu piešķiršana atkarīga no fiskālās politikas. Grūti prognozēt, vai šogad iekļautais pieprasījums tiks apmierināts, jo ekonomikas nozarē, konkrēti būvniecības jomā, ir paredzēti vairāki jauninājumi, kam arī nepieciešama nauda. Arī namīpašnieku organizācijās uzskata, ka pārcelšanās pabalsts būtu labs risinājums, lai īrnieki varētu atrast citu dzīvesvietu – iegādāties dzīvokli vai māju. Rīgas domē bija aprēķināts, ka, piemēram, šogad pārcelšanās pabalstiem būtu vajadzīgi 15 miljoni latu (21,3 miljoni eiro). Pašvaldība katru gadu savu naudas daļu budžetā paredz, bet, nesaņemot valsts līdzfinansējumu, to, protams, neizmaksā.