Tweet |
|
Kaut kur tālu līdzenajā un neizteiksmīgajā Austrumukrainas ainavā, iespējams, tieši šobrīd savas pirmās aprises iegūst Trešais pasaules karš, savā komentārā raksta pieredzējušais «The Economist» žurnālists Edvards Lūkass.
«Kremļa propagandas mašinērijas maldināti, Krievijas slepeno dienestu vadīti, bruņoti vīri ierīko ceļu blokādes, iebrūk policijas iecirkņos un rauj nost valsts karogus,» turpina Lūkass. «Viņi demolē ne tikai savu bankrotējošo, slikti pārvaldīto un dažādām problēmām nomocīto valsti, viņi demolē arī pēckara kārtību, kas lielākajā daļā Eiropas vairākas desmitgades ir garantējusi mieru un drošību. Vladimirs Putins uzbrūk tieši Eiropas sirdij.»
«Mēs drīz tiksim konfrontēti ar drūmu izvēli. Mēs varam izvēlēties neuzņemties atbildību par Ukrainu un Baltijas valstīm, kas gandrīz noteikti būs Putina nākamais uzbrukuma mērķis. Vai arī mēs varam sakopot spēkus pēdējam mēģinājumam atturēt Krieviju īstenot savas imperiālās ambīcijas.»
«Ja mēs izvelēsimies Putinam pretoties, tad mēs riskējam tikt ierauti neaptveramā militārā eskalācijā un es domāju, ka nebūs pārspīlēti teikt – mēs būsim uz kodolkara robežas,» turpina Lūkass. «Un Putins to zina. Viņš domā, ka mēs izvēlēsimies padoties.»
«Kamēr mūsdienu Vācija pilnībā ir atteikusies no savām militārajām un imperiālajām ambīcijām un saņem simpātijas un pat apbrīnu no tādām valstīm kā Polija, kas briesmīgi cieta no Hitlera rokas, Krievija to nav izdarījusi,» secina žurnālists.
«Putins uzskata, ka tās vēsturiskais liktenis dod Krievijai tiesības piesavināties zemi, iebiedēt un bloķēt savas kaimiņvalstis. Krievijas līderis Ukrainu neredz kā valsti, bet vienkārši kā teritoriju, pār kuru viņš ir apņēmies dominēt.»
Tweet |
|