Lēnākā tempā Latvijā turpinās ekonomikas izaugsme

Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās, lai arī gada griezumā pieauguma tempi ir nedaudz samazinājušies, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.

Šī gada 2. ceturkšņa laikā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0,9 % (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un bija par 2,3 % lielāks nekā pirms gada. Kopumā šogad 1. pusgadā IKP bija 2,5 % lielāks nekā 2013. gada pirmajā pusē.

Lielākais devums IKP pieaugumā šogad ir privātajam patēriņam – 2. ceturksnī pieaugums par 2,3 % salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni. Privātā patēriņa pieaugums šī gada pirmajā pusē ir bijis lēnāks nekā pērn – lai arī gada pirmajā pusē salīdzinoši strauji ir augusi darba samaksa, tomēr nodarbinātības kāpums šogad ir krietni lēnāks nekā pagājušajā gadā.

Šogad 2. ceturksnī veikto investīciju apjoms bija par 1,8 % lielāks nekā pirms gada. Salīdzinoši lēnais investīciju pieaugums ir saistīts ar nogaidošo attieksmi saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē. Vienlaikus pozitīvi vērtējams, ka galvenajā Latvijas eksporta nozarē – apstrādes rūpniecībā – investīcijas gada griezumā pieaugušas par 32 procentiem.

Lēnāka nekā gaidīta izaugsme ES valstīs un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā ietekmē Latvijas eksporta rādītājus. Lai gan preču eksports gada laikā palielinājies par 3,5 %, tomēr pakalpojumu eksports 2. ceturksnī bija par 2,8 % mazāks nekā pirms gada. Kopumā preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī bija par 1,7 % lielāki nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Savukārt, preču un pakalpojumu importa apjomi šogad 2. ceturksnī bija par 2,3 % lielāki nekā pirms gada, kas bija straujākais importa apjomu pieaugums gada griezumā pēdējo piecu ceturkšņu laikā.

Nozaru griezumā lielākais devums IKP pieaugumā 2. ceturksnī bija būvniecības nozarei – kāpums gada griezumā par 15,8 %. Salīdzinoši strauji pieauguma tempi 2. ceturksnī bija vērojami sabiedrisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Savukārt, komercpakalpojumu nozarēs, kurām bijā vērā ņemams devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē iepriekšējos ceturkšņos, šogad 2. ceturksnī sniegto pakalpojumu apjomi saglabājās iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī. Arī apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi 2. ceturksnī praktiski saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī. Vienlaikus atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams stabils ražošanas apjomu kāpums, piemēram, kokapstrādē, mēbeļu ražošanā, pārtikas rūpniecībā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Savukārt dažās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija nav tik iepriecinoša. AS „Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšana joprojām ļoti būtiski ietekmē metālu ražošanas nozari. Arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā produkcijas apjomi šogad būtiski atpaliek no pagājušā gada līmeņa. Tāpat ražošanas apjomu samazinājums šogad vērojams papīra ražošanā, dzērienu ražošanā.
Sagaidāms, ka arī gada nogalē lielāks devums izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam. Vienlaikus Krievijas – Ukrainas konflikta rezultātā gan komersanti, gan patērētāji ir kļuvuši piesardzīgāki. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, nepasliktinoties situācijai arējā vidē, Latvijas IKP pieauguma tempi šogad varētu būt 2,5 % robežās.