Māja un miljoni pret ētiku un morāli

Līdz šim Homburg Zolitude ir atsaukusies uz Latvijas likumdošanu un nav nepārprotami pateikusi, ko darīs ar daudzdzīvokļu māju. Latvijas likumi pieļauj dažas ļoti konkrētas situācijas, kad būve jānojauc. Latvijas likumi neparedz ievērot morāli ētiskus principus, kas šajā situācijā daudziem pašsaprotami liktu nolīdzināt ar zemi ekspluatācijai derīgu un miljonus izmaksājušu ēku.

Neatkarīga ekspertīze šajā gadījumā vairs nenotiks, jo Rīgas pilsētas būvvaldes izsludinātajā iepirkumā par tiesībām veikt ekspertīzi Zolitūdes traģēdijas vietā esošajai daudzstāvu mājai neviens no pretendentiem netika atzīts par pietiekami kompetentu. SIA Homburg Zolitude eksperti ir pieaicināti no ārzemēm – tā ir Lielbritānijas kompānija AECOM. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka norāda, ka, tiklīdz tiks saņemts šo ekspertu tehniskais atzinums, tā izvērtēšanā pieaicinās ne tikai būvvaldes ekspertus, bet arī neatkarīgus speciālistus.

Novembrī Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas sēdē vienbalsīgi tika nolemts aicināt Zolitūdes traģēdijas vietā esošā nekustamā īpašuma īpašniekus ētisku un morālu apsvērumu dēļ nojaukt zemesgabalā esošo daudzstāvu būvi un mainīt zemesgabala zonējumu. Bet, ja viņi būtu gribējuši sekot morāles un ētikas principiem, tad arī pirms visām ekspertīzēm būtu pateikuši, ka šo namu nojauks, vai ne? Iepriekš, tiekoties pie sabrukušā veikala Maxima līdz galam nenovāktajām konstrukcijām, Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane sacīja, ka Latvijas likumi neparedz nojaukt ēku, ja tā nav atzīta par bīstamu vai vidi degradējošu. Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka atstāt māju Zolitūdes traģēdijas vietā būtu necieņa pret upuriem. Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka pozitīva atzinuma gadījumā pašvaldība meklēs risinājumus, kā pārliecināt investorus, ka šī teritorija jāatbrīvo.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs ir devis vēl nepārprotamāku mājienu – tiklīdz ekspertu ziņojums izraisīs pat vismazākās šaubas par daudzstāvu ēkas drošību, tā būs jānojauc. «Ja būves tehniskajā apsekošanā būs konstatēti tādi apstākļi, kas rada šaubas par būves ekspluatāciju ilgtermiņā, tad komisija uzdos Rīgas domes Īpašuma departamentam sagatavot domes lēmumprojektu par būves piespiedu nojaukšanu. Neatkarīgi no tehniskās apsekošanas atzinuma rezultātiem komisija aicina īpašniekus, izvērtējot morālos un ētiskos apsvērumus, nojaukt būvi, tādējādi izrādot cieņu visiem, kurus skārusi Zolitūdes traģēdija,» iepriekš minētās komisijas sanāksmē norādīja tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komisija nolēma ierosināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam veikt grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, paredzot noteikt teritorijai Priedaines ielā 20 citu statusu – apstādījumu un dabas teritorija. Tas nozīmē, ka turpmāk tur būvēties nedrīkstēs. Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība uzskata, ka šī teritorija ir jāatbrīvo no pilnīgi visām būvēm, un tas nozīmē – no daudzstāvu ēkas un apakšzemes stāvvietas. Tur jābūt tikai piemiņas vietai 54 Zolitūdes traģēdijas upuriem.

Pašlaik veikala drupas ir novāktas, virszemes daļas atlikušās bīstamās konstrukcijas ir demontētas, būvgružu izvešana ir pabeigta, teritorija ir sakopta un traģēdijas vieta ir ieziemota – teritorija ir norobežota ar pagaidu saliekamo žogu, un to apsargā.

Pienācis 2014. gada 21. novembris. Pirmajā gadadienā pēc Zolitūdes traģēdijas pulksten 17.30 traģēdijas vietā notiks piemiņas brīdis. Tas aktualizēs vienu no jautājumiem, uz kuru cilvēki gaida atbildi: kas turpmāk notiks ar traģēdijas vietu, un vai tiks respektēta cilvēku prasība tur redzēt tikai un vienīgi piemiņas vietu?

Autors: Antra Gabre