Krievijas un ES karš- politiska spēle

Sankcijas, traģiskie noteikumi Ukrainā un starpvalstu “sienu” veidošana ir pēdējā laika mediju aktuālākās ziņas. Radies iespaids, ka pasaule, tāpat kā agrāk, sadalīta divās, savstarpēji konfliktējošās pusēs- Krievija un Rietumvalstis.

Par tālāku rīcību, kā šajā saspīlētajā situācijā vajadzētu rīkoties, variantu ir daudz. Sankciju paplašināšana, uzbrukums, taču reti, kad tiek spriests par pamieru. Un kādēļ gan? Piekāpties netaisās neviena no pusēm.

Kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins ikgadējā preses konferencē cenšas izlikties, ka Krieviju rietumvalstu sankcijas nav skārušas, jaunais Eiropas Savienības (ES) prezidents Donalds Tusks (Donald Tusk) paziņoja, ka ES izstrādās vairāku gadu stratēģiju pret Krieviju, lai tiktu galā ar Krievijas radītājām problēmām Ukrainā. Tusks izteicās, ka Eiropai ir jābeidz domāt par aizstāvēšanos, un ir jāapzinās savs spēks un iespējas.

Kamēr ES notiek kārtējā spriešana par jaunu stratēģiju un veidu, kā “iegriezt” Krievijai, Putins ir pārliecināts, ka tieši Rietumi ir tie, kas grauj mieru pasaulē- Krievija taču ir īsts miera paraugs. Kā pauda politologs Kārlis Daukšts, Krievijas prezidents no tiesas tic, ka ES vēlas atņemt Krievijai suverenitāti un valsti sagraut, jo tieši Rietumi ir tas ļaunais, uzbrūkošais lācis. Preses konferencē Putins gan atzina, ka vienu trešdaļu no Krievijas ekonomikas problēmām veido tieši Rietumvalstu ieviestās sankcijas, taču nepaies ilgs laiks, kā lielvalsts no problēmām “izķepurosies”.

Un kas tad galu galā cieš vairāk? Kamēr Eiropa un Krievija cenšas izlikties, ka ir labāka viena par otru, politiskajā spēlē cieš tieši valstu iedzīvotāji.

Nav tālu jāmeklē- Latvijā grūtības piedzīvo piena ražotāji, lauksaimnieki un dažādu citu nozaru pārstāvji, par kuru samilzušajām problēmām neviens nevēlas atbildēt. Un kā ar Krievijas iedzīvotājiem? Arī viņiem ir jāsāk uztraukties, ka drīz rubļa vērtība būs tikpat nevērtīga kā spēļu nauda. Šķiet, ka lielvalstis ir tik ļoti aizrāvušās ar veidiem, kā pierādīt savu varenību, ka nepamana, ka īstā vērtība- cilvēki- jau sen ir zaudējuši azartu un lūdz karuselim apstāties.

Un pašlaik nav skaidrs, kurš īsti sankciju karā uzvar. Vai Krievija, ar savu nestabilo ekonomiku, kurā nauda zaudē vērtību, bet preču cenas turpina celties, radot cilvēkiem izmisumu? Vai Eiropa, kura pati cieš no ieviestajām sankcijām, zaudējot eksporta un importa tirgus, atstājot lauksaimniekus bez ienākuma iespējām? Un cik ilgi tas turpināsies? Var jau būt, ka situācija ilgs tik ilgi, līdz kādā no valstīm cilvēkiem no ekonomikas problēmām nebūs ko ēst. Pārspīlēti, protams, bet pašlaik apstāties netaisās neviena no pusēm- tieši pretēji, tiek uzņemti apgriezieni.

Jāatgādina, ka šķelšanās notiek arī pašā Eiropas Savienībā, kurā citas valstis vēlas iepauzēt un rīcību apdomāt, piemēram, Vācija un Itālija, bet citas valstis ar pilnu jaudu vēlas sankcijas tikai paplašināt. Tad jau sanāk, ka vairs nav tikai divas puses. Laikam tās pat būtu bezjēdzīgi skaitīt, ņemot vērā, cik katrai pusei ir atbalstītāju, pretinieku un vienaldzīgo.

Krievijas rīcība Ukrainā un Krimas aneksija ir izraisījusi lielāko krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Un kas jau atkal cieš? Cilvēki! Lielvalstīm tā ir politiska spēle, kurā pierādīt, kura ir godīgāka un stabilāka, taču, ja tā padomā- vai Krieviju sankcijas ir apturējušas iejaukties ukraiņu dzīvē? Šī problēma pasaulē ir tik milzīga un nopietna, ka vienaldzība pret patieso problēmas būtību ir apkaunojoša.

Pilnvērtīgu rezultātu nav, ja, protams, neskaita sabiedrības nogurumu un līdzekļu samazināšanos. Un cilvēkiem jau arī nav radusies skaidrība, ko Rietumi un Krievija vēlas panākt, jo ar pašreizējo taktiku netiek panākts nekas- nekas, kas būtu ieviesis kādas ievērojamas izmaiņas problēmu atrisinājumā.