Banku darbībā 2014. gadā novērota stabilitāte un attīstība

2014. gadā, neskatoties uz zināmu nenoteiktību ģeopolitiskajā situācijā un ekonomiskajā izaugsmē, Latvijas bankas turpināja iepriekšējos gados uzņemto kursu uz attīstību, uzlabojoties galvenajiem banku darbības rādītājiem: saglabājās augsts banku sektora kapitalizācijas un likviditātes līmenis, uzlabojās banku sektora pelnīt spēja un kredītportfeļa kvalitāte, turpinājās noguldījumu pieaugums, kā arī nedaudz mazinājās banku kredītportfeļa sarukuma temps, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)  sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

“Notikumi kaimiņvalstīs, lai arī nav atstājuši tiešo ietekmi uz banku sektoru kopumā, veicināja pietiekami piesardzīgu skatu uz nākotnes attīstību un izaugsmes iespējām. Tāpēc gan uzrauga, gan tirgus dalībnieku uzmanības centrā bija un paliek atbilstoša risku pārvaldīšana un spēja noturēt stabilus darbības rādītājus. Arī kreditēšanas attīstība un aizdevumu pieejamība dažādu segmentu grupām ir viens no jautājumiem, kas tuvāko gadu laikā nezaudēs aktualitāti. Patlaban notiekošo diskusiju starp komercbankām un politiķiem mērķis ir atrast kompromisu, lai vienotos par turpmāko rīcību kreditēšanas atdzīvināšanai Latvijā,” gaidāmās tendences iezīmē FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Runājot par šā gada uzraudzības aktualitātēm, FKTK Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore un padomes locekle Ludmila Vojevoda atzīmē aktivitātes gan banku sektora, gan finanšu sistēmas stabilitātei kopumā: “2014. gada novembrī esam veiksmīgi ieviesuši vienoto banku uzraudzības mehānismu, kas bija pirmais solis uz Eiropas banku savienības izveidi, lai atjaunotu uzticību banku sektoram un paplašinātu to pārraudzību pēc vienotiem standartiem. Šogad tiks sperti arī nākamie soļi – harmonizētas noguldījumu garantiju sistēmas, kas Latvijas gadījumā jau šobrīd lielā mērā atbilst ES prasībām, un vienotā noregulējuma mehānisma izveide. Domājot par finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, Latvijā tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošus pasākumus ar mērķi veicināt sistēmas noturību.”

„Esam jauna ceļa sākumā – bankas šogad vēlas atrisināt gan ieilgušās problēmsituācijas, gan arī pilnveidot klientu attiecības nākotnē. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem jau tuvāko mēnešu laikā būs pieejams jauns klientu bezmaksas konsultāciju centrs, kas bez atlīdzības palīdzēs kredītņēmējiem gadījumos, kad tie nonākuši finanšu grūtībās un vairs nespēj kārtot savas saistības pret aizdevējiem. Savukārt banku un klientu attiecību turpmākai pilnveidei tiks veidota Banku Sociālā harta – uz nākotni vērsts nozares pašregulācijas dokuments tādos virzienos kā patērētāju tiesības, kvalitatīvs serviss, atbildīga kreditēšana, droši un moderni attālinātie pakalpojumi, klientu izglītošana, kā arī racionāla sadarbība ar valsti,” stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Banku kapitalizācijas līmenis saglabājās augsts un banku sektora kopējais kapitāla rādītājs septembra beigās sasniedza 20.6%, savukārt pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 17.9%. Visas bankas izpildīja noteikto minimālo kapitāla prasību (8%), minimālo pirmā līmeņa kapitāla prasību (6%), kā arī minimālo CET1 kapitāla prasību (4.5%). Banku sektora kapitāla kvalitāti augstā līmenī nodrošina banku pašu kapitāla galvenā sastāvdaļa – CET1 kapitāls, kas ir augstākās kvalitātes kapitāls un Latvijas banku gadījumā pašlaik sakrīt ar pirmā līmeņa kapitālu.

Banku likviditāte

2014. gadā turpināja palielināties pieprasījumu noguldījumu apmērs un arī īpatsvars kopējos noguldījumos, tomēr, pieaugot likvīdiem aktīviem, likviditātes risks saglabājās ierobežots.
Decembra beigās likviditātes rādītājs sasniedza 63.1% (minimālā prasība – 30%).

Peļņa un zaudējumi

Banku sektors darbojās ar stabiliem peļņas rādītājiem un peļņas apmērs sasniedza 311 milj. eiro (2013. gadā – 246.2 milj. eiro). Tostarp 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja gandrīz 80% no banku sektora aktīviem, 2014. gadā kopumā guva 339.7 milj. eiro lielu peļņu. 2014. gada laikā pelnītspēja uzlabojās un banku sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) decembra beigās sasniedza 11.1% (2013. gada beigās – 8.65%). Banku ienākumu un izdevumu struktūra ir stabilizējusies. 2014. gadā banku peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja izdevumu samazinājums (tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem saruka par 40.3%, savukārt administratīvie izdevumi – par 6.8%) un tīro komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 8.3%).

Noguldījumu apjoms

Pēc strauja pieauguma 2013. gada beigās, arī 2014. gadā rezidentu noguldījumi turpināja palielināties. Mājsaimniecību noguldījumu pieaugums būtiski veicināja kopējo rezidentu noguldījumu kāpumu (par 446 milj. eiro jeb 4.3%) un rezidentu noguldījumi gada nogalē sasniedza 10.7 mljrd. eiro.
Straujais ASV dolāra vērtības kāpums (par 12%) ievērojami ietekmēja nerezidentu noguldījumu pieaugumu. Gada laikā nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 2.2 mljrd. eiro, decembra beigās sasniedzot 11.5 mljrd. eiro.

Banku piesaistītais finansējums

Lai arī 2014. gadā kopumā saistības pret monetārajām finanšu institūcijām turpināja sarukt, ko pamatā noteica ārvalstu banku meitu un filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums (par 927 milj. eiro), tomēr gada otrajā pusē piecus gadus ilgušais mātesbanku saistību samazinājums apstājās, saistību apmēriem pat nedaudz pieaugot.

Emitēto ilgtermiņa obligāciju apmērs 2014. gadā turpināja palielināties – par 180 milj. eiro jeb 54%, sasniedzot 513 milj. eiro, tādejādi veicinot termiņstruktūras sabalansētību atsevišķās bankās ar augstu pieprasījuma noguldījumu īpatsvaru kopējos noguldījumos.

Kredītportfelis

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2014. gadā samazinājās par 6.1% jeb par 951.9 milj. eiro, t.sk. rezidentu uzņēmumu portfelis samazinājās par 7.2% un rezidentu mājsaimniecību – par 7.1%, savukārt nerezidentu – pieauga par 4.1%. Lielā mērā kredītportfeļa sarukumu ietekmēja tirgus dalībnieku skaita samazināšanās (t.i. vairāk kā par 400 milj. eiro).

Kredītportfeļa sarukumu veicināja arī mazāks jauno kredītu apmērs rezidentu nefinanšu uzņēmumiem – 1.2 mljrd. eiro 2014. gadā, salīdzinot ar 1.8 mljrd. 2013. gadā. Tajā pašā laikā rezidentu mājsaimniecību kreditēšanā nebija vērojamas straujas izmaiņas un tām kļuva pieejami kredīti 434 milj. eiro apmērā (t.sk. mājokļa iegādei – 288 milj. eiro), kas ir tikai par 14 milj. eiro vairāk nekā 2013. gadā.

Kavētie kredīti

Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī turpināja sarukt un decembra beigās bija 6.9% (2013. gada beigās – 8.1%). Šādi kredīti rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī veidoja 9.4%, savukārt rezidentu uzņēmumu kredītportfelī – 5.4%. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 14.6% līdz 12.3%. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 2014. gada beigās saruka līdz 779.1 milj. eiro jeb 5.3% no banku kopējā kredītportfeļa (2013. gada beigās – 6.1%), uzkrājumu attiecībai pret virs 90 dienām kavēto kredītu atlikumu saglabājoties augstā līmenī – 77.2%.