Latvijas nodokļu politika neatļauj finansēt visas budžeta nepieciešamības

Ņemot vērā Latvijas nodokļu politiku, valsts nevar atļauties finansēt visas budžeta nepieciešamības, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

“Ekonomiskā izaugsme pašlaik bremzējās un laika gaitā prognozes būtiski koriģētas uz leju, tas, protams, mazina arī budžeta iespējas nākamgad. Tajā pašā laikā mēs runājam par ekonomikas izaugsmi un nodokļu pieaugumu,” ekonomisko situāciju iezīmēja Dombrovskis.

“Attiecībā uz budžeta sabalansēšanu, Latvija ir noteikusi arī vidēja termiņa mērķi – strukturālais deficīts līdz 1% no IKP. Tas ļauj pie šāda deficīta apmēra un pie normālas ekonomiskās izaugsmes scenārija pakāpeniski mazināt valsts parādu,” skaidroja Dombrovskis.

“Kopumā nodokļu slogs Latvijā rēķinot nodokļu ieņēmumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tas pats par sevi rada problēmas – tas nozīmē, ka ir mazāki nodokļu ieņēmumi ar ko finansēt dažādas nozares,” sacīja Dombrovskis, norādot, ka ņemot vērā pašreizējo nodokļu politiku, valsts nevar atļauties finansēt visas nepieciešamības.

“Nozarēs ir daudz neapmierinātu pieprasījumu un daudzi no tiem ir pamatoti. Valdībai ir jālemj, kādā veidā sabalansēt, uz cik lieliem nodokļu ieņēmumiem budžetā virzīties un cik lielā mērā tie var nofinansēt valsts funkcijas. Tā ir nopietnā diskusija, kas arī notiek,” teica Dombrovskis.

Dombrovskis norādīja, ka ministriju budžeta pieprasījumi jau ilgstoši pārsniedz iespējas tos finansēt, atzīmējot, ka tā nav jauna situācija un pieļaujot, ka budžeta līdzekļi ļaus apmierināt mazāko daļu prasību.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžetā ministrijas un valsts iestādes jaunām politikas iniciatīvām prasa 546,864 miljonus eiro. Savukārt 2017.gadā ministriju pieprasījums ir 781,684 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā tas sasniedz jau 1,154 miljardus eiro.