Pensionāri neatkāpjas, būs Latvijas mītiņš

Dodoties uz pensionāru piketu pie Saeimas, seniori no Jelgavas novada spriež: politiķi lemj, ka skolās bērniem jāapgūst tikumības pamati, bet ko dara paši tautas kalpi – neciena vecus cilvēkus un nepārtraukti māna! Tam pierādījums ir valdības deklarācija, kurā pausta apņemšanās jau šogad pensijas indeksēt palielinātā apmērā, taču diemžēl ierosinājums veikt izmaiņas pensiju pārskatīšanā nav guvis politiķu atsaucību un reālas izmaiņas šajā jomā gaidāmas, visticamāk, tikai nākamgad.

Pensionāri, nākot uz piketu, tomēr vēl cer, ka parlaments, lemjot par nākamā gada budžetu, ieklausīsies pensionāru viedoklī un ņems vērā vairāk nekā 70 000 parakstu par krīzes laika pensiju pārrēķināšanu, palielinātu pensiju indeksāciju un senioru veselības apdrošināšanu.

Pārpalikuma pensijas?

«Cilvēkiem, kuri aizgāja pensijā krīzes laikā, pensijas ir par 34 procentiem mazākas nekā citiem pensionāriem līdzīgā situācijā,» NRA.lv saka Jelgavas pensionāru biedrības vadītāja Brigita Baškevica un aktīvists Jānis Felsbergs. Viņi nav apmierināti, ka par pensionāriem labvēlīgiem lēmumiem lemj pēc «pārpalikuma principa» – ja būs nauda, tad paredzēsim labāku pensiju indeksāciju, pārrēķināsim pensijas. «Kā tad ir ar to naudu, ko kompensācijās maksās piena biznesam, kā ir ar to naudu, ko deva Liepājas metalurgam?» J. Felsbergs sauc dažādus piemērus, kur miljoni izlietoti, un viņa domubiedri no Jelgavas piebalso. B. Baškevica pensionējusies tieši krīzes laikā un uz savas ādas izjūt, ka pensija aprēķināta mazāka. No Saeimas gaida pensiju pārrēķināšanu. «Es iestājos par tiem, kuri ir daudz strādājuši, audzinājuši bērnus, mazbērnus, bet saņem mazu pensiju – tiem tā jāpārrēķina vispirms,» saka Brigitas kundze.

Grieķis iedzer, latvietis ubago

«Ja pensionāri necīnīsies, uz paplātes neviens viņiem neko nepienesīs,» ar šādu domu uz Rīgu atbraukuši Kārlis Sergejevs, kurš vada Saldus pilsētas pensionāru biedrību, un Valentīna Reimane kopā ar citiem pensionāriem no Saldus novada. «Mums saka: vidējā pensija tikai aug un aug, taču laukos pensionāriem ir kritiska situācija. Mēs apkopojām datus, un trijos Kurzemes novados vidējā pensija bija tikai 45 procenti no vidējās pensijas Latvijā. Par kādu labu dzīvi lai seniori runā!? Mums saka: inflācijas nav, viss kļūst lētāks. Mums, lauku pensionāriem, jābrauc uz Rīgu pēc pārtikas, jo nevaram atļauties vietējā tirgū neko nopirkt,» saka K. Sergejevs. V. Reimane viena pati savākusi tūkstoš parakstu – parakstījušies arī jauni cilvēki, jo redz, kā vecāki dzīvo. Seniori tur rokās plakātu, uz kura uzzīmēts grieķu karogs un atainota grieķu seniora bezrūpīgā dzīve ar konjaka glāzi un cigāru, tam pretim Latvijas pensionārs ar ubaga tarbiņu…

Saeimā parunās

Pensionāru federācijas piketā pensionāri panāca Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces apņemšanos pensiju jautājumiem sasaukt trīs Saeimas komisiju kopsēdi. Savukārt pensionāri jau oktobrī pulcēsies Rīgā uz lielo Latvijas sanāksmi. «Paraksti ir stimuls meklēt labākos variantus pensiju indeksācijai nākamgad,» saka Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš, uzsverot, ka pensionāri saprot: budžets nav no gumijas, bet vēlas konkrētus risinājumus.

Par to, kas notiks ar pensijām, jālemj budžeta izstrādes laikā tuvākajos mēnešos. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzina: konkrēts lēmums par to, kā pārrēķināmas krīzes laikā piešķirtās pensijas, ir valdības rokās. Taču Saeima, pieņemot konceptuālu lēmumu no nākamā gada sākt šīs pensijas pārrēķināt, vienojusies, ka šī mērķa īstenošanai 2016. gadā būs pieejami četri miljoni eiro. A. Barča piekrīt, ka šāda summa bija nepieciešama arī tad, ja gadījumā valdība būtu atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) jau gada sākumā izstrādātos grozījumus pensiju likumā, taču ir viens bet. «Mēs varētu sākt krīzes pensiju pārrēķinu tā, kā to piedāvāja ministrija, un tam tiešām, pārrēķinot 2010. gadā piešķirtās pensijas, nākamgad būtu nepieciešami 4,2 miljoni eiro, taču 2017. gadā pensiju pārrēķinam vajadzētu 20 miljonus eiro un 2018. gadā – jau vairāk nekā 40 miljonus eiro. Mums, politiķiem, ir jāvienojas, vai nākamajos gados tik finanšu ietilpīgus lēmumus varēsim īstenot,» atzīst A. Barča. Viņa min alternatīvu variantu, kas nedaudz atšķiras no LM piedāvājuma, proti, nevis 2018. gadā pārrēķināt uzreiz trijos gados (2012., 2013., 2014.) piešķirtās pensijas, bet tikai vienu gadu un tālāk pakāpeniski. Tāpat nav noraidīts priekšlikums sākt pārrēķinu tikai ar mazajām (līdz 175 eiro) pensijām. «Viss būs atkarīgs no sarunām, kompromisiem,» saka A. Barča.

Inga Paparde