Tērējam šogad, maksāsim nākamgad

Valsts 2016. gada budžeta projekta autoru uzdevums ir atņemt tautai visus tos labumus, kas neapdomīgi apsolīti pirms gada un tagad tiek saņemti, raksta NRA.lv.

Finanšu ministrija saskaitījusi, ka šā gada pirmajā pusē valsts iztērējusi 4,4 miljardus eiro. 281 miljons kopējiem tēriņiem ir nācis klāt, salīdzinot ar 2014. gada pirmo pusi. Tikai 223 miljoni no izdevumu pieauguma ir segti ar ieņēmumu pieaugumu. Tas apliecina aizvien ātrāku valsts parāda pieaugumu un izraisa bažas, ka atkal var pietrūkt aizdevēju, kas uztic savu naudu izšķērdīgajai Latvijai. Valstij ir kopsummā jāatsauc tie solījumi un saistības pret iedzīvotājiem, kuras tā ielika šā gada budžetā. Finanšu ministrija nepalaida garām iespēju norādīt uz lielākajiem labuma guvējiem no šā gada valsts budžeta izpildes: «Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada sešos mēnešos pieauga par 95,4 miljoniem eiro jeb 8,1%, kur izdevumi pensijām pieauga par 34,1 miljonu eiro jeb 3,9%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 61,3 miljoniem eiro jeb 19,5%.» Kuriem tad valsts nodrošinātie ienākumi auguši atbilstoši valsts izdevumu kāpumam par piekto daļu?

Valsts sociālo izmaksu sarakstā ar lielāko izmaksu summu un tās pieaugumu izceļas slimības pabalsti. No pērnā gada slimotājiem pašu lielāko sociālo iemaksu veicējam būtu pienākušies 636 eiro dienā, bet ierobežojumu dēļ viņam tika vien 326 eiro dienā, no kuriem vēl jāsamaksā ienākumu nodoklis. Salīdzinājumam: nepilnu divu minimālo mēnešalgu vietā viņam par katru slimošanas dienu neizmaksāja pat vienu pilnu minimālo mēnešalgu, kas šobrīd par pilnu darba laiku ir 360 eiro. Šogad izmaksu griestu atcelšana ļāvusi vismaz vienam cilvēkam ar 377 eiro dienā tikt pāri minimālās mēnešalgas atzīmei.

Taisnīgums te nozīmē to, ka lielo pabalstu saņēmēji taču saņem pabalstus atbilstoši savām sociālajām iemaksām. Neatkarīgajai sagatavoto pārskatu par pabalstu izmaksām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra papildināja ar apliecinājumu, ka 2015. gada lielāko pabalstu saņēmēji ir tādi cilvēki, kuriem jau gadiem ir bijušas augstas darba algas un līdz ar to – veiktas lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Neesot tur gadījumu, kad paaugstinātas iemaksas veiktas īsā laikā. Par aģentūras apgalvojumu pamatotību šaubu nav. Tās parādās nākamajā līmenī, kad tiek atrasti patiešām veikto sociālo iemaksu avoti. Publiski pieejama ir iepriekšējā Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa sociālo iemaksu vēsture.

VSAA parāda, cik plašs cilvēku loks ir guvis labumus no sociālo pabalstu izmaksu griestu atcelšanas. Pagājušajā gadā slimības pabalstus saņēmuši 154 878 cilvēki, no kuriem 62 294 saņēmuši mazāk, nekā saņemtu šogad. Šā gada pirmajā pusē slimošanas pabalsti izmaksāti 113 100 cilvēkiem, no kuriem 50 097 guvuši papildu labumu šim gadam.

Bezdarbnieku pabalstus pērn saņēmuši 89 376 cilvēki, no kuriem 10 620 atdūrušies pret izmaksu griestiem. Šogad bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits jau pusgada laikā sasniedzis 63 410 un izmaksu griestu atcelšanas labumu bauda 8964 no viņiem. Čempiona rezultāts 260 eiro dienā, kurus tagad šis cilvēks reāli saņem.

Šogad sešos mēnešos maternitātes pabalsts izmaksāts kopā 10 635 sievietēm un pabalsta izmaksu ierobežojuma atcelšana nākusi par labu 1523 no viņām. Čempiones rezultāts kritis līdz 148 eiro dienā.

Paternitātes pabalstus pērn saņēmuši 9761 tēvs, no kuriem 2169 saņēmuši mazāk par viņu sociālajām iemaksām atbilstošo. Šogad sešos mēnešos bērna kopšanai pievērsušies 4984 tēvi. Pabalsta izmaksu palielinājums stimulējis 1264 no viņiem. Čempiona 129 eiro dienā šogad ir nožēlojams skaitlis.

No vecāku pabalstus pērn saņēmušām 26 253 ģimenēm pabalsta samazināšana attiekusies uz 2582. Valsts čempionģimenei samaksājusi 199 eiro dienā 366 eiro vietā. Šogad pabalstu saņēmēju skaits sasniedzis 21 015 un čempionģimenes rezultāts ir 328 eiro dienā. Labumu no pabalsta izmaksas ierobežojuma atcelšanas šogad guvušas 1819 ģimeņu.

Arnis Kluinis