Strādājošos piespiedīs kreditēt valsti

Taustāmu labumu no diferencēta neapliekamā minuma ieviešanas mazo algu saņēmēji varēs izjust tikai 2017. gadā, un arī tikai pēc tam, kad tiks iesniegta gada ienākumu deklarācija, tādējādi vairāk nekā gadu kreditējot valsti. Taču, tā kā, sākot ar 2017. gadu, minimālais neapliekamais minimums sāks samazināties, visi darba ņēmēji, ja to atalgojums nemainīsies, aiznākamajā gadā algas izmaksas reizē uz rokas saņems pat mazāk nekā šogad vai pērn, raksta NRA.lv.

Parlamenta vērtēšanai nodots ar valsts budžeta projektu saistīts likumprojekts, kas paredz ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Šī ideja jau ir izpelnījusies uzņēmēju kritiku gan par tās sarežģītību, gan par ieguvumu novilcināšanu. Galīgajā lasījumā valsts budžetu un saistītos likumprojektus plānots pieņemt 30. novembrī.

Latvijā augstākie darbaspēka nodokļi

Latvijā neapliekamais minimums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā pasākumā Tautsaimniecības attīstībai labvēlīga nodokļu politika vai sabalansēts budžets? atklāja, ka Lielbritānijā minimālā alga ir tikai četras reizes lielāka nekā Latvijā, kamēr neapliekamais minimums ir 20 reizes lielāks. «Līdz ar to minimālās algas saņēmējs Lielbritānijā uz rokas saņem 90 procentus no saviem bruto ienākumiem, kamēr Latvijā – tikai nepilnus 74 procentus,» uzsvēra R. Zīle.

Arī salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā šobrīd ir zemākais neapliekamais minimums – 75 eiro mēnesī. Igaunijā ar nodokļiem netiek aplikti 154 eiro, savukārt Lietuvā neapliekamā minimuma lielums ir atkarīgs no nopelnītā. Mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums ir 166 eiro, savukārt tiem, kas saņem vismaz 925 eiro, neapliekamais minimums vispār netiek piemērots. Viņiem nodokļi jāmaksā no pilnas summas. Diferencēts neapliekamais minimums tiek izmantots arī Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Beļģijā.

Diferenciācija Latvijas gaumē

Nākamgad visiem strādājošajiem tiks palielināts neapliekamais minimums no 75 eiro līdz 85 eiro, kas nozīmē, ka ikviens strādājošais uz rokas saņems 2,30 eiro vairāk nekā šogad, ar nosacījuma, ka nemainās samaksa par darbu un apgādājamo skaits.

Taču Latvija gatavojas spert soli vēl tālāk un neapliekamo minimumu diferencēt, kas nozīmē, ka tas tiks noteikts atkarībā no ienākumu līmeņa. Nākamgad neapliekamais minimums algām līdz 380 eiro būs 120 eiro mēnesī, algām no 380 līdz 1000 eiro tas tiks pakāpeniski mazināts saskaņā ar sarežģītu formulu, bet tiem, kuru ienākumi būs vairāk nekā 1000 eiro, neapliekamais minimums būs 85 eiro. Piecu gadu laikā maksimālais neapliekamais minimums pieaugs līdz 160 eiro un uz to varēs pretendēt tie, kuru alga nepārsniegs 460 eiro mēnesī. Savukārt uz tiem, kuru alga 2020. gadā pārsniegs 1500 eiro mēnesī, neapliekamais minimums vispār vairs neattieksies. Tiktāl valdības vēlmi rūpēties par mazo algu saņēmējiem var tikai uzteikt.

Taču mazo un vidējo algu saņēmēji labumu no diferencētā minimuma ieviešanas varēs gūt, vien iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, kas faktiski nozīmē, ka teorētiski pienākošos ieguvumus no neapliekamā minimuma diferenciācijas strādājošais praktiski varēs atgūt tikai nākamajā gadā. It kā arī bērnu laišanu skolā un veselības jautājumus varētu atlikt līdz nākamajam gadam.

Turklāt, sākot ar 2017. gadu, minimālais neapliekamais minimums sāks samazināties, kas nozīmē, ka visi strādājošie algas izmaksas reizē uz rokas saņems mazāku naudu. 2017. gadā, minimālajam neapliekamajam minimumam samazinoties līdz 65 eiro mēnesī, strādājošie ik mēnesi zaudēs 4,60 eiro. Arī 2018. un 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uz rokas saņemtā summa tāpat samazināsies par 4,60 eiro mēnesī, bet 2020.gadā – par 5,80 eiro mēnesī.

Tiesa, tie mazo un vidējo algu saņēmēji, kuri būs iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, saņems no VID nodokļos pārmaksāto summu.

Kopumā no šīs komplicētās sistēmas mazo algu saņēmēji gada griezumā būšot ieguvēji. Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu 93,50 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 85 uz 65 eiro, strādājošā neto darba alga 2017. gadā kopumā būs par 55,20 eiro mazāka nekā 2016. gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būšot 38,30 eiro gadā, liecina Finanšu ministrijas aplēses.

Valstij ieguvumi

Latvijā minimālo vai zemāku algu, kas varētu pretendēt uz maksimālo neapliekamo minimumu, saņem aptuveni 23% strādājošo, savukārt lielāku algu par 1400 eiro – tikai 1,8% no strādājošajiem. Tātad, lai saņemtu pienākošos neapliekamo minimumu, nodokļu deklarācijas vajadzētu iesniegt teju visiem strādājošajiem. Lai nodrošinātu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, VID būs vajadzīgi papildu resursi. Pēc aptuvenām aplēsēm 2017. gadā dienestam būtu nepieciešamas 42 papildu štata vietas, 2020. gadā – 64 štata vietas. Papildu štata vietu kopējās izmaksas visā ieviešanas periodā sasniegtu apmēram 7,7 miljonus eiro.

Tomēr valdība uzskata, ka šie izdevumi kompensēsies, jo fiskālā ietekme no diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas 2016. gada 1. janvārī, ņemot vērā maksāšanas kārtību, 2017. gadā būs plus 5,9 miljoni eiro, 2018. gadā – plus 12,3 miljoni eiro. Protams, neapliekamā minimuma paaugstināšana par 10 eiro 2016. gadā budžetā radīs robu 17 miljonu eiro apmērā, taču tas būs ievērojami mazāks nekā iepriekš paredzētā un sociālajiem partneriem apsolītā IIN likmes samazināšana par vienu procentpunktu. Laužot šo solījumu un nesamazinot IIN, budžets papildus iegūs 60 miljonus eiro.

Ilze Šteinfelde