Pilsonības bizness iet no rokas

Sagatavot dokumentus Latvijas pilsonības nomaiņai pret Krievijas pilsonību maksā ap 600 eiro. Padārgi, taču pieprasījums pēc šī pakalpojuma gana liels. Latvijas valstij šobrīd ir pamats satraukties, jo tās iedzīvotāji ekonomisku apsvērumu dēļ cits pēc cita kļūst par svešas, turklāt nedraudzīgas valsts pilsoņiem. Nekur projām pēc šī nelojālā žesta viņi gan netaisās – Latvija bija un paliek mājas.

Juridisko pakalpojuma uzņēmuma SIA La Sofi reklāmu iedzīvotāji saņem ar bezmaksas avīzi Rīgas Santīms savās pastkastītēs: «Vecums liek sevi manīt, bet pensija tālu? Esat noguris gaidīt palīdzību no valsts? Veselība pieviļ? Nav darba, bet rēķini jāmaksā katru mēnesi? Pensijas vecums arvien palielinās, bet pensijas izmērs samazinās?» Retorisko jautājumu virknei seko iepriecinošs secinājums, ka no šīm Latvijas realitātes likstām ir izeja: «Mēs zinām risinājumu! Latvijas iedzīvotājiem ir lieliska iespēja saņemt Krievijas Federācijas pilsonību.» Tur pensiju varot saņemt krietni agrāk, turklāt arī ierēķinot dienestu padomju armijā. Īsi sakot, dzīve ar Krieviju būšot zaļāka.

Strādātu par bezdarbnieci

Pie kompānijas biroja durvīm sastopam kundzi gados. Ludmila ieradusies pakaļ pensijas apliecībai, taču darbiniece vēl neesot atnākusi. Krievijas pilsonību viņa esot pieņēmusi jau pagājušajā gadā. Piedzimusi Ludmila Latvijā, bērni viņai Latvijas pilsoņi, arī šķirtais vīrs. Taču pati naturalizācijas procesam cauri nav gājusi un tagad par to priecājas, baudot Krievijas pensiju. Kā Latvijas pilsone viņa, visticamākais, tagad būtu bezdarbniece. Kuram tad darba devējam vajadzīga tāda pirmspensijas vecuma sieviete. Jaunizceptajai Krievijas pilsonei Latvijā piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Pēc pieciem gadiem atkal jāpārreģistrējas, taču nekur projām braukt viņa netaisās: «Ko es tur Krievijā darīšu? Man mājas te – Latvijā, visi radinieki, visi tuvinieku apbedījumi.» Reklāmā minēts, ka piedāvājums attiecas gan uz Latvijas nepilsoņiem, gan arī pilsoņiem.

Drošības iestādes papētīs

NRA.lv izliekoties par potenciālo klientu, firmas īpašniece Viktorija Danoviča telefonsarunā skaidro, ka piedāvājums pieņemt citas valsts pilsonību ir pilnībā likumīgs. Tikai jārēķinās, ka Latvijas pilsoņiem vispirms nāksies atteikties no Latvijas pilsonības, un no svara, protams, esot arī vecāku izcelsme. Starp citu, Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka pati V. Danoviča ir Latvijas pilsone un līdz pensijai viņai vēl tālu.

Pat ja formāli šī juridiskā procedūra ir pilnībā likumīga, Latvijas valsts interesēs nav vairot svešas valsts pilsoņu skaitu pašu zemē. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tāpēc reklāmu nosūtījusi papētīt drošības iestādēm. Arī Ārlietu ministrija par šo labklājības uzlabošanas metodi nav sajūsmā. Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons skaidro: «Katras valsts interesēs ir palielināt savu pilsoņu skaitu.» Tajā pašā laikā viņš atceras, kā pats, strādājot vēstniecībā Kanādā, aicinājis tur dzīvojošos latviešus pieteikties Latvijas pilsonībai. Pēc būtības Krievija dara to pašu. Taču no mūsu valsts interešu viedokļa tā neesot atbalstāma darbība.

Pārāk vienkārša procedūra

Iedzīvotāju, kuri naudas dēļ gatavi veikt gana sarežģīto juridisko procedūru un mainīt savu valstisko piederību, Latvijā ir pietiekami daudz. Un daži pat mēģina to darīt atkārtoti. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Santa Jonāte stāsta, ka, Ukrainas notikumu dēļ krītoties rubļa kursam, daudz bijis tādu, kuri pirms tam pārgājuši Krievijas pilsonībā, bet tagad atkal vēlējās saņemt atpakaļ Latvijas pilsonību. Un bija traki sašutuši, ka tas nav tik vienkārši izdarāms. Ja reiz esi atteicies no Latvijas pavalstniecības, tad atgūt to iespējams, vienīgi izejot garo un gana komplicēto naturalizācijas procedūru. Toties Latvijas uzturēšanās atļauju iegūt šādiem vietējiem ārzemniekiem – bijušajiem pilsoņiem vai nepilsoņiem – ir pavisam vienkārši. Jāiesniedz vien lēmums par atteikšanos no pilsonības, jāaizpilda anketa, jāuzrāda pase un jāsamaksā valsts nodeva ap 30 eiro. Iespējams, no Latvijas interešu viedokļa tas ir pārāk vienkārši.

2014. gadā no Latvijas pilsonības atteicās 208 personas, jo iegūta citas valsts pilsonība. Šā gada dati vēl jāapkopo.

Imants Vīksne