Vidēji ES sievietes saņem par 16,3% mazāk nekā vīrieši par tādu pašu darbu

Vidēji Eiropas Savienībā (ES) sievietes saņem par 16,3% mazāk nekā vīrieši par tādu pašu darbu, skaidro Labklājības ministrija (LM), atzīmējot 2. novembri kā Eiropas vienlīdzīgas darba samaksas dienu.

Latvijā 2013. gadā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem veido 14,4%. Pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs ir bijis nemainīgs. Šīs atšķirības atspoguļojas arī vidējā apdrošināšanas iemaksu algā, kas sievietēm 2014.gadā sasniedza 578,24 eiro, savukārt vīriešiem bija 671,15 eiro. Nemainīga saglabājās tendence, ka atšķirības iemaksu algā ir visos vecumos, tātad visā dzīves garumā.

Izteiktākās atšķirības darba samaksā ir vērojamas veselības, izglītības, sadzīves pakalpojumu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, atpūtas un kultūras nozarēs. Tirdzniecībā nodarbinātās sievietes vidēji pelna par 27,6% mazāk, savukārt finanšu nozarē – līdz pat 37,7% mazāk nekā vīrieši.

Pāris nozarēs sievietēm darba samaksa ir augstāka nekā vīriešiem – valsts pārvaldē sieviešu algas 2015. gada sākumā bija par 3,3% lielākas kā vīriešiem. Arī būvniecībā, kur sievietes ir vien 14,8% no visiem nozarē nodarbinātajiem, sieviešu vidējā alga pārsniedza vīriešu algu.

Nevienlīdzīgā darba samaksa veidojas dažādu savstarpēji saistītu iemeslu dēļ – pieņēmumi par sievietēm un vīriešiem „atbilstošu” darbības sfēru un izglītību rada spēcīgu ietekmi uz sieviešu izvēli un tādējādi arī viņu potenciālajām iespējām iegūt konkurētspējīgu atalgojumu, jo jomās, kuras uzskata par tradicionāli sievietēm raksturīgām, bieži ir zems atalgojums – piemēram, medicīnā, izglītībā un tirdzniecībā. Turklāt vadības un pārraudzības amatos, kuros algas ir augstākas, galvenokārt ir nodarbināti vīrieši – šī tendence ir redzama arī pašos augstākajos amatos, kur uzņēmumu izpilddirektoru vidū ir vien 4% sieviešu.

Diskriminējoša attieksme galvenokārt izpaužas netiešā veidā. Tā ir saistāma nevis ar darba devēja apzinātu rīcību, bet vēl arvien valdošo pieņēmumu par vīrieša kā uzņēmēja spējām un sievietes galveno atbildību un pienākumu – bērnu audzināšanu. Sievietes daudz laika pavada svarīgos, bet neapmaksātos darbos – piemēram, mājsaimniecībā. Strādājoši vīrieši vidēji pavada 9 stundas nedēļā, nodarbojoties ar neapmaksātiem aprūpes un mājsaimniecības darbiem – salīdzinājumam, strādājošas sievietes šajos darbos pavada 26 stundas nedēļā, sekojoši – gandrīz 4 stundas dienā.

Šo iemeslu dēļ sievietes biežāk strādā nepilna laika darbus, kas parasti ir ar zemāku atalgojumu, vai arī nestrādā pavisam – tas rada grūtības sievietēm atgriezties darba tirgū un rada problēmas attīstīt karjeru, kas ilgtermiņā ietekmē viņu ekonomisko drošību. Zemāki ieņēmumi nozīmē mazākus ietaupījumus, zemākas pensijas, ierobežotu ekonomisko neatkarību un lielāku risku nonākt nabadzībā.

Lai uzlabotu ģimeņu ekonomisko drošību, LM aicina darba devējus, arodbiedrības un iestādes aktīvi iesaistīties šo komplekso problēmu risinājuma meklēšanā. Savukārt sabiedrību – turpināt diskutēt par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām profesionālajā jomā un ikdienas rūpēs, un ģimenes – iedvesmot zēnus un meitenes apgūt visplašākās zināšanas un prasmes, un bez aizspriedumiem iepazīstināt viņus ar visdažādākajām profesijām un līdztiesīgu attieksmi pret ģimenē esošajiem pienākumiem.

Plānojot nākamās piecgades dzimumu līdztiesības politikas ietvaru, LM turpinās atbalstīt tādus projektus kā Ilgtspējas indekss, kurā tiek apbalvoti ģimenēm draudzīgi uzņēmumi, un īstenot pasākumus, kas mazina šķēršļus sievietēm un vīriešiem rūpēties par savu ekonomisko neatkarību, pilnveidojot esošos un attīstot jaunus pakalpojumus.

2013. gada dati liecina, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū vislielākā atalgojuma nevienlīdzība bija Igaunijā, kur sievietes pelnīja par 29,9% mazāk nekā vīrieši, savukārt mazākā atalgojuma nevienlīdzība bija Slovēnijā, kur sievietes pelnīja vien par 3,8% mazāk nekā vīrieši.