Patenti: izgudrojuma aizsardzība un peļņa

Lai pasargātu savu izgudrojumu – unikālu ražošanas tehnoloģiju vai receptūru – uzņēmējiem vai zinātniekiem tas ir jāpatentē. Patentu iegūst arī, lai izgudrojums nestu peļņu, tomēr ne visi spēj pelnīt, jo bieži vien patentētus izgudrojumus neievieš ražošanā.

Patentus reģistrēt aicina Latvijas Republikas Patentu valdes direktora vietnieks rūpnieciskā īpašuma jautājumos, Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktors Guntis Ramāns. Viņš skaidro, ka patents ir tehnisku risinājumu aizsardzības veids pret līdzīga risinājuma izveidi. Būtībā tas ir darījums starp valsti un izgudrotāju, kur izgudrotājam pieder monopolstāvoklis, bet sabiedrībai – informācija par izgudrojumu, raksts LV.LV.

G. Ramāns piebilst, ka patentēt nevar zinātniskas metodes, datorprogrammas, informācijas izplatīšanas paņēmienus, spēļu noteikumus vai amorālas lietas. Patentu objekti var būt fiziski ķermeņi – ierīces, vielas, organismi, kā arī fizikālās darbības – paņēmieni, lietošana.

Jauns, ko nezina pat lietpratējs

Patentēšanas procesu uzrauga Patentu likums, kas spēkā stājies 2007. gada 1. martā. Tas nosaka, ka patenti aizsargā izgudrojumus 20 gadus kopš pieteikuma datuma – laika, kad tas iesniegts Patentu valdē. Izgudrojums tiek aizsargāts tikai tajā valstī, kur tam piešķirts patents, bet gada laikā pēc pieteikuma iesniegšanas Latvijā izgudrojumu var pieteikt patenta reģistrācijai arī citās valstīs.

Patentu valdes speciālists skaidro, ka var patentēt ideju, kas ir jauna un tai ir izgudrojuma līmenis. “Izgudrojumi ir patentējami, ja tiem ir tehnisks raksturs, tie risina kādu tehnisku problēmu un ir rūpnieciski izmantojami. Izgudrojumu uzskata par atbilstošu izgudrojuma līmenim, ja, ņemot vērā tehnikas līmeni, tas nav acīmredzams lietpratējam attiecīgajā tehnikas jomā,” skaidro G. Ramāns.

Lēmums – pēc pusotra gada

Pieteikumā patenta reģistrēšanai ietilpst iesniegums par patenta piešķiršanu, izgudrojuma apraksts, viena vai vairākas pretenzijas, zīmējumi vai attēli, ja tādi ir, un kopsavilkums. Sagatavot nepieciešamos dokumentus, ja pieteicējs nav pārliecināts par savām spējām, palīdzēs patentu pilnvarotie, kuru saraksts pieejams Patentu valdes interneta vietnē.

Kad pieteikums sagatavots, tas jāiesniedz Patentu valdē. Līdz ar pieteikuma reģistrācijas datumu sākas izgudrojuma salīdzināšana ar visu līdz šim datumam publicēto informāciju pasaulē.

Latvijā netiek veikta pilna izgudrojuma ekspertīze, jo tas prasa lielus līdzekļus un ekspertu skaitu. “Ja vajadzētu vērtēt tiešām unikālu izgudrojumu, mēs visdrīzāk pat nevarētu atrast tik daudz zinošu ekspertu, tāpēc dziļu analīzi neveicam,” skaidro Patentu valdes pārstāvis, piebilstot, ka pēc patenta apstiprināšanas zinātnieki vai ražotāji, kuriem šķiet – viņiem jau ir patents uz līdzīgu izgudrojumu -, patentu var apstrīdēt.

Patentu valde patenta pieteikumu publisko iespējami īsā laikā pēc 18 mēnešiem no pieteikuma datuma, un tad sabiedrība var uzzināt par patentēto izgudrojumu.

Pelna vien ceturto daļu

Pagājušajā gadā patentēšanai pieteikti 185 izgudrojumi, apstiprināti 184 no tiem. Jāpiebilst, ka 178 pieteikumi bijuši no Latvijas, pārējie – no citām valstīm. Interesanti, ka vidēji gadā izsniedz 100 patentu, tuvu divsimtam to skaits tuvojies vien pēdējos gados: 163 – 2008. gadā, 194 – 2009. gadā. G. Ramāns ar nožēlu atzīst, ka vairāk iesniegumu patentiem iesniedz zinātnieki. Tāpēc lielākā daļa no tiem tā arī netiek ieviesti ražošanā.

Lieli uzņēmumi uz patentiem pelna, lai arī pasaulē labu peļņu nodrošina tikai aptuveni 5% no visiem patentiem, vēl 20% patentu īpašnieku gūst nelielu peļņu.

Patentē salātu iepakojumu

Līdz pieteikuma iesniegšanai tā iesniedzējs nedrīkst izpaust informāciju par savu izgudrojumu. Ja no tā izvairīties nevar, jānoslēdz konfidencialitātes līgums. Tai pašā laikā var runāt ar potenciālajiem klientiem, lai, tiklīdz patents būs saņemts, varētu īstenot plānotos risinājumus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja Sandra Muižniece-Brasava teic, ka nereti tieši šis aspekts rada problēmas. “Pie izgudrojumiem bieži strādā topošie doktori, kuriem zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamas zinātniskās publikācijas, taču viņi nevar izpaust informāciju,” skaidro augstskolas pārstāve.

Pērn LLU saņēmusi apstiprinājumu par 16 patentu reģistrāciju. Viņa skaidro, ka centru līdzfinansē ERAF, bet patenti lielākoties tiek apmaksāti no centra līdzekļiem. “Patenti kļūst par universitātes īpašumu, dažkārt ir līgumi ar ražotāju, pēc kura pasūtījuma tehnoloģija tiek izstrādāta, un tad patenta peļņa tiek dalīta uz pusēm,” atklāj S. Muižniece-Brasava, atzīstot, ka reālu peļņu gan patenti nenes.

Taču nesen LLU tapis izgudrojums, kas ir patentēts un par ko izrādījuši interesi vairāki ražotāji, līdz ar to patents var dot arī finansiālus ieguvumus.

Kopā ar Liju Dukaļsku un Vitu Levkāni S. Muižniece-Brasava ir pētījusi iespējamos iepakojumus, lai paildzinātu salātu ar gaļu un majonēzi glabāšanas termiņu. Risinājums ir ieinteresējis ražotājus.

Izgudro dzērienu receptūras

“Latvijas balzama” intelektuālā īpašuma aizsardzības konsultants Valdis Bīmanis stāsta, ka uzņēmums ar patentiem vēlas aizsargāt gan tehnoloģijas, gan receptūras. Pašlaik spēkā ir 14 patentu. “Receptūrās ir konkrēts dzērienu sastāvs, tāpēc vairāk vēlamies patentēt savu tehnologu izstrādātās tehnoloģijas, jo ar tām var ražot vairākus dzērienu veidus,” skaidro V. Bīmanis.

Kopumā uzņēmumam ir ap 40 patentu, taču ne visi tiek pārreģistrēti un uzturēti. “Dažus dzērienus neražojam, dažu receptūras ir uzlabotas un patentētas no jauna, tāpēc ne visus patentus pēc 20 gadu termiņa pagarinām vai uzturam visu šo laiku,” piebilst uzņēmuma pārstāvis un mudina arī citus uzņēmumus aizsargāt savus izgudrojumus.

Maksā gan reģistrācija, gan uzturēšana

Juridiskai personai patenta iegūšana maksā 135 latus. Iesniedzot pieteikumu, jāiemaksā 75 lati, bet, ja patents tiek piešķirts, – vēl 60 latu. Fiziskai personai, ja izgudrotājs un pieteicējs ir viena un tā pati persona, jāmaksā 40% no minētās summas, pensionāriem vai studentiem – 20 procenti.

Pēc patenta piešķiršanas turpmāk par katru gadu jāmaksā nodeva, kas ik gadu palielinās. Sākot ar trešo gadu, tie ir 60 lati gadā, bet pēc tam summa pieaug. Aptaujātie speciālisti atzīst, ka tieši šie izdevumi bieži vien ir iemesls, kāpēc patenta īpašnieks to visus 20 gadus neuztur.

Autors: Gaļina Stubailova / LV.LV