Izmaksas bēgļiem būs lielas, visgrūtāk klāsies pašvaldībām

Tuvojas brīdis, kad Latvija uzņems pirmos patvēruma meklētājus, lai izpildītu solījumu kopumā uzņemt 776 personas, taču joprojām nav skaidrs, kāds būs finansējums, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda biedrības “Patvērums “Drošā māja” vadītāja Sandra Zalcmane .

Biedrības vadītāja uzskata, ka valdības izstrādātā bēgļu uzņemšanas programma ir vērtējama pozitīvi, jo tā veido sistēmu, kuras nekad nav bijis. Šo daudzo gadu garumā darbs noticis tikai Eiropas bēgļu fonda ietveros.

“Pirmais bēglis parādīs, vai tā programma strādā, kas tajā būtu jāmaina, kurām no atbildīgajām institūcijām būs jāmaina sava pieeja vai finansējums,” stāsta Zalcmane,

Biedrības “Patvērums “Drošā māja”" vadītāja uzskata, ka visgrūtāk klāsies pašvaldībām, jo šī programma samazināja bēgļu pabalstu, un naudas summa, kas tiks piešķirta bēgļiem, uzsākot dzīvi jaunā vietā, patiešām ir neliela. Valdība sola, ka nauda, kas būs nepieciešama konkrētām bēgļu ģimenēm, tiks pašvaldībām atgriezta, taču šobrīd nav skaidrs, kuri izdevumi tiks atmaksāti – vai tā būs maksa par dzīvokli, vai sociālā darbinieka atalgojums. Paredzams, ka izdevumu būs ārkārtīgi daudz.

“Šobrīd neredzu, kāds ir finansējums, par kuru tiks uzņemti pirmie bēgļi janvārī,” stāsta Sandra Zalcmane.

Šāda situācija skaidrojama ar to, ka Saeimas deputāti novilcināja programmas pieņemšanu, un ministrijām nebija iespējas uzsākt projektu izsludināšanu.

Nevalstiskais sektors veiks vislielāko darbu. Programma paredz, ka gandrīz visās procedūrās ministrijas sadarbosies ar nevalstiskajām organizācijām.

Biedrība “Patvērums „Drošā māja”” ir dibināta 2007. gada 6. augustā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību.