Mazām algām mazi pieaugumi

Valstij jāsamierinās ar to, ka par minimālo vai pat mazāku algu Latvijā strādā 26,4% no visiem legāli nodarbinātajiem.

Valsts nākamā gada budžeta projekta rakstīšanas tradīcijās ietilpst strīdi par to, vai mainīt valstī noteikto minimālo algu. Mainīt – tas nozīmē paaugstināt. Ar 29 piegājieniem minimālā alga Latvijā ir celta no nominālajiem 1,18 eiro 1991. gada 1. janvārī (nekādu reālu eiro tad vēl nebija pasaulē, ne tikai Latvijā) līdz 370 eiro kopš šā gada 1. janvāra. Vienā pašā 1991. gadā minimālā alga pēc 1. janvāra celta trīs reizes, kaut divus eiro mēnesī nesasniedza. Ir bijuši arī tādi gadi, kad minimālā alga palikusi uz vietas. No 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim tā bija sastingusi 284,57 eiro līmenī. Minimālās algas samazināšanas piemēru Latvijas Republikas likumdošanas praksē nav. Šeit norādīta pirmsnodokļu jeb bruto alga, no kuras darbinieki reāli saņem mazāk atšķirīgas summas atkarībā no tā, kādas ienākumu nodokļa atlaides viņiem pienākas.

Ko nedara likumdevēji, to mierīgi paveic darba devēji. Proti, maksā mazāk par minimālo algu ar pilnīgi legālu un saprotamu pamatojumu, ka darbinieks nav nolīgts uz pilnu darba laiku. Tā tas var gan būt, gan arī nebūt. Dažkārt viegli saprotams, bet ne pierādāms, ka tā tas nebūt nav. Valsts ieņēmumu dienests dalījās ar Neatkarīgo informācijā par to cilvēku īpatsvaru, kuru ienākumi par darbu bijuši minimālās algas līmenī vai pat mazāki šā gada maijā, kas ir pēdējais mēnesis, par kuru apkopoti atbilstošie dati. Tie gan vēl var mainīties pat trīs gadus, kas darbiniekiem atvēlēti ienākumu precizējumu iesniegšanai VID un pārmaksātas nodokļu naudas atprasīšanai. VID sniedza pārskatu arī par izmaiņām, kas zemo algu segmentā notikušas kopš pagājušā gada maija, raksta NRA.lv.

Kopējais iespaids ir tāds, ka zemo algu segmentā algu celšana notiek. Alga no līmeņa zem minimālās algas līdz minimālās algas līmenim vai augstāk celta 12 460 nodarbinātajiem. VID šajā gadījumā operē ar kopējiem legālajiem ienākumiem, kas varētu būt gūti arī vairākās darbavietās. Mazāk par minimālo algu saņemošo nodarbināto īpatsvars starp visiem nodarbinātajiem no 18,0% pagājušā gada maijā sarucis līdz 16,5% šā gada maijā. Izmaksātās atlīdzības pieaugums pamatā audzis līdzi atskaitēs uzrādītajam nostrādāto darba stundu skaitam tiem cilvēkiem, kuriem iepriekš uzrādīta nepilna slodze. Atkal iespējami dažādi gadījumi, kad uzņēmējiem varbūt patiešām bijis nepieciešams lielāks nostrādāto darba stundu skaits vai kad viņi cēluši faktisko atalgojumu par to pašu darbu, lai viņu darbinieki neaizmuktu. Kā darbinieku situācijas uzlabošanos varētu traktēt arī tādas izmaiņas, ka kļuvis mazāk to, kuri pēc minimālās stundu likmes nostrādājuši vairāk par 35 vai 40 stundām nedēļā, kas dažādiem darbiem skaitās normālā slodze. Iespējams, ka darba devēji bijuši spiesti piemaksāt, lai iepriekšējo darba apjomu saglabā un vispār darbā paliek tie, kuri strādā visintensīvāk. Pagājušais gads iezīmējās ar to, ka starpvalstu migrācijas kopējais rezultāts mainījies izceļošanas pieauguma virzienā.

Tepat jāatgādina, ka arī minimālā alga gan ne strauji, bet tomēr šajā laikā ir celta. Pagājušā gada maijā minimālā bruto alga bija 360 eiro.

Arnis Kluinis

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/