FM: Bezdarba līmenis Latvijā atkal sācis samazināties

Pēc nelielā pieauguma gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā atkal sācis samazināties, otrajā ceturksnī noslīdot līdz 9,5%, liecina jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi bezdarbs samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet ceturkšņu griezumā bijis jau 0,8% kritums. Pagājušā ceturkšņa bezdarba rādītājs arī bijis zemākais kopš 2008.gada trešā ceturkšņa, informē Finanšu ministrija.

Var teikt, ka situācija darba tirgū saglabājas visai stabila un vienlaikus ar bezdarba samazināšanos otrajā ceturksnī bijis arī minimāls nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, tam palielinoties par 0,03% – līdz 898,5 tūkstošiem. Vienlaikus bezdarbnieku skaits ir samazinājies jau visai būtiski – par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tāpat kā iepriekš turpina augt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, otrajā ceturksnī sasniedzot jau 68,3% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums saistīts gan ar iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņām, gan kopējās situācijas uzlabošanos darba tirgū, kad, spēcīgi augot vidējam algas līmenim, palielinās arī laba darba atrašanas iespējas. Tāpat stabili turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu un kļuvuši ekonomiski neaktīvi.

Tajā pašā laikā kopējais darba vietu skaits Latvijā praktiski vairs nepalielinās, un līdzās nozarēm, kur strādājošo skaits turpina pieaugt, ir arī sektori, kas pēdējā laikā uzrāda stabilu lejupslīdi. Starp tiem ir gan apstrādes rūpniecība, gan būvniecība, kur aizņemto darba vietu skaits pirmā ceturkšņa beigās bijis attiecīgi par 12,2% un 1,4% mazāks nekā pirms gada. Ja būvnieku darba vietu pārejošais zudums saistīts ar visas nozares kritumu, uz brīdi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, tad apstrādes rūpniecībai vienlaikus ar darbinieku skaita samazināšanos otrajā ceturksnī izdevies palielināt izlaides apjomu par 4,6%. Apstrādes rūpniecībā strādājošo skaits samazinājies tieši ar Krieviju saistītajos sektoros –pārtikas produktu ražošanā kopumā par 6,7%, un īpaši zivju konservēšanā – par 26,7%. Vienlaikus jaunas darba vietas veidojas tādās nozarēs ar salīdzinoši augstāku pievienoto vērtību kā informācijas un komunikācijas pakalpojumi – gada laikā pieaugums par 11,5%, kā arī daudzās profesionālo pakalpojumu nozarēs.

Arī turpmākajos mēnešos būtiskas izmaiņas darba tirgū nav gaidāmas, un, ja nodarbinātības pieaugums arī saglabāsies lēns, tajā skaitā arī demogrāfisku faktoru ietekmē, bezdarba līmenis turpinās pazemināties. Lai arī kopumā virzība ir laba, bažas tomēr rada situācija atsevišķos reģionos, kur darba vietu skaits pēdējo gadu laikā pat ir samazinājies, piemēram, Latgales reģionā aizņemto darba vietu skaits pirmā ceturkšņa beigās bija par 3,8% mazāks nekā 2011.gadā attiecīgajā ceturksnī, kamēr Latvijā kopā strādājošo skaits šajā laikā audzis par 11,7%, bet Rīgā par 14,7% Tādēļ, vērtējot šobrīd aktīvi apspriesto minimālās algas iespējamo pacelšanu, būtu jāņem vērā, ka nodarbinātības situācija reģionos jau šobrīd ir visai nelabvēlīga, un būtisks minimālās algas kāpums var ne tikai pilnībā apturēt jaunu darba vietu veidošanos, bet arī apdraudēt jau esošās.

Foto:MichaelGaida/https://pixabay.com/en/users/MichaelGaida-652234//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/