Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, arī dzimstība nepalielinās

Latvijas iedzīvotāju kopskaita samazināšanās stabilitātei nupat pievienojies signāls par pavērsienu uz jaundzimušo skaita samazināšanos, raksta NRA.lv.

Līdz ar datiem par dzimstību un mirstību Latvijā pagājušā gada decembrī Centrālā statistikas pārvalde pavilkusi kaut pagaidu svītru 2016. gada demogrāfiskajiem rādītājiem. 2017. gadu Latvija iesākusi ar vienu miljonu un 953 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaita izmaiņu sākotnējais novērtējums ir sarukums no 1,969 miljoniem līdz 1,953 miljoniem cilvēku. Pavisam vienkārši sakot, izmiršanas un izceļošanas kopējais rezultāts ir -16 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Ļoti iespējams, ka šā gada vidū atklāsies vēl lielāki 2016. gada mīnusi. CSP tad būs pabeigusi pārbaudi, vai visi tie cilvēki, kuri skaitās dzīvojam Latvijā, ir 2016. gada laikā fiksēti vēl kādā valsts reģistrā ar nodokļu iemaksām, mācībām, ierašanos pie ārstiem u.tml. Ja šādu ziņu nav, tad jāsecina, ka Latvijā reģistrētais cilvēks reāli šeit nedzīvo. Kopš tādas pārbaudes jau vairākus gadus notiek, korekcijas vienmēr bijušas samazinājuma virzienā.

Satraucošāki ir svaigie dati par dzimstību, kurā gada pēdējos mēnešos iezīmējies pavērsiens no pieauguma uz samazināšanos. Tūlīt pat mīkstināsim šo ziņu ar divām atrunām. Pirmā, ka uz dažu mēnešu izmaiņu bāzes nevar galvot par tendenci daudzus gadus uz priekšu. Otrā, ka CSP pieskaitīs Latvijā jaundzimušajiem Latvijas valstspiederīgo jaundzimušos ārzemēs.

Papildu apsvērums pievērsties dzimstībai 2016. gada pēdējos mēnešos ir tāds, ka oktobris bija pirmais mēnesis, kad sāka dzimt bērni, kuru parādīšanās saistāma ar 11. februārī darbu sākušo M. Kučinska valdību. Par pirmā atskaites punkta -108 jaundzimušajiem salīdzinājumā ar 2015. gada oktobri varēja domāt tā, ka gadījumā, ja valdību maiņa uz to vispār atstājusi kādu ietekmi, tad tieši kā maiņa – kā jezga pirms M. Kučinska stāšanās amatā, nevis kā M. Kučinska parādīšanās viņa tagadējā statusā. Novembra +23 jaundzimušie it kā apstiprināja šos mierinājuma vārdus, bet decembra -143 liek saspringt, gaidot ziņas par dzimstību janvārī.

Ja 2017. gads sāksies kā 2016. gada turpinājums, tad jau ar lielāku varbūtību varēs sacīt, ka piepildās vismaz viens no diviem draudiem, kāpēc dzimstībai Latvijā jānonāk jūtami zemākā līmenī nekā pēdējos gados. Pirmais, ka cilvēki izjūt savas labklājības pasliktināšanos, kas iepriekšējā reizē pazemināja dzimstību no 24,4 tūkstošiem 2008. gadā līdz 18,8 tūkstošiem 2011. gadā. Otrais, ka sāk izpausties potenciālo māšu skaita samazināšanās atbilstoši tam, ka 1990. gadā Latvijā piedzima 18,5 tūkstoši meiteņu, bet 1998. gadā – tikai 8,9 tūkstoši meiteņu. No demogrāfiskā viedokļa jau detalizēti aprakstītajā 2015. gadā 18 gadu vecumā dzemdējušās mātes papildinājušas jaundzimušo skaitu ar 233 bērniem jeb mazāk par pusi no 577 bērniem, cik piedzima 18 gadu vecām mātēm 2008. gadā, kad jauno sieviešu skaits tieši šādā vecumā valstī bija divas reizes lielāks. Šie fakti ir jāieraksta špikerī, no kura M. Kučinskim un nākamo valdību vadītājiem taisnoties, kāpēc viņi nav vainīgi jaundzimušo skaita gaidāmajā sarukumā divas reizes.

Arnis Kluinis

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/