Aptuveni no 10%-15% alimentu nemaksātāju nav iespējams piedzīt uzturlīdzekļus

Aptuveni no 10%-15% alimentu nemaksātāju nav iespējams piedzīt uzturlīdzekļus, jo juridiski viņiem nekas nepieder, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

Viņš norādīja, ka tiesu izpildītāji var darboties tikai likuma rāmjos. Viņiem ir pieejamas datu bāzes, kur redzams, kādi īpašumi ir alimentu nemaksātāju rēķinā. Taču, ja datu bāzēs nekādu īpašumu nav, tad uzturlīdzekļus nevar piedzīt.

Viņš arī pastāstīja, ka ir gadījumi, kad uzturlīdzekļus viens vai otrs partneris cenšas iegūt, vēl esot laulībā, bet jau dzīvojot šķirti. Tāpat ir pieaugoša tendence, ka bērnus audzina vīrieši un sievietes maksā uzturlīdzekļus.

Spore gan atzīst, ka kopumā Latvijā alimentus maksā cītīgāk un nemaksātāju skaits sarūk. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda sniegto statistiku 2016.gadā uzturlīdzekļu piedziņas lietās atgūti 4,29 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad tie bija 3,51 miljons eiro.

Šī gada 9. un 10. martā ikviens Latvijas iedzīvotājs Tiesu izpildītāju dienu ietvaros varēs saņemt bezmaksas konsultācijas par uzturlīdzekļu piedziņu. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, konsultācijas iespējams saņemt jebkurā zvērinātu tiesu izpildītāju birojā klātienē no 10 līdz 17.

Kā rāda prakse, nereti persona, kurai saskaņā ar tiesas nolēmumu vai notariālo aktu ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, nezina, kā šīs savas tiesības realizēt. Šādos gadījumos persona var vērsties pie tiesu izpildītāja un pret nemaksātāju tiks uzsākta lieta par uzturlīdzekļu piedziņu.

Uzturlīdzekļu jeb alimentu nemaksātāju lietas ir vienas no izplatītākajām lietām, ar kurām ikdienā nākas strādāt tiesu izpildītājiem. Pēdējos divos gados tiesu izpildītāju lietvedībā kopā reģistrētas vairāk nekā 12 000 uzturlīdzekļu piedziņas lietu, ar izpildi līdz šim brīdim pabeigtas vairāk nekā 7000 lietu.

“Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda sniegto statistiku, 2016. gadā uzturlīdzekļu piedziņas lietās atgūti 4,29 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 2015. gadā (3,51 miljons eiro). Jautājumi par to, ko darīt, ja persona nemaksā uzturlīdzekļus, kur vērsties, kādi dokumenti nepieciešami, lai tiesu izpildītājs uzsāktu piedziņu no uzturlīdzekļu nemaksātāja, tāpat aizskartās puses, uzturlīdzekļu nemaksātāja tiesības un pienākumi – tie ir jautājumi, kas skar plašu sabiedrības daļu,” šī gada Tiesu izpildītāju dienu temata izvēli skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

“Tiesu izpildītāju dienu ietvaros arī skaidrosim apmeklētājiem izmaiņas līdzšinējā uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā. Ar 2017. gada 1. februāri alimentu (uzturlīdzekļu) nemaksāšanas gadījumā persona, kurai pienākas uzturlīdzekļi, varēs tos no UGF saņemt divreiz ātrāk nekā līdz šim. Praksē redzējām, cik daudz laika paiet no lietas uzsākšanas līdz brīdim, kad bērna vecāks līdzekļus saņem. Tādēļ kopīgi ar Tieslietu ministriju un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju izstrādājām uzlabojumus normatīvajā regulējumā, samazinot šo periodu no mēneša līdz aptuveni 15 dienām,” papildina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka.

Foto: ambush000/https://pixabay.com/en/users/ambush000-1496144/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/