VK: FM un VID jāvērtē naudas sodu piemērošanas efektivitāte

Valsts kontrole revīzijā ir vērtējusi naudas sodu piemērošanas praksi Valsts ieņēmumu dienestā. No 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. Taču revīzijā secināts, ka sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53 % no uzliktajiem naudas sodiem. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu.

Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80 % naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu.

Revīzijā konstatēta atšķirīga VID rīcība līdzvērtīgos gadījumos. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) par katru pārkāpumu ir noteikta soda apmēra amplitūda. VID var izvēlēties soda mēru un apjomu, izvērtējot dažādus apstākļus. Šim nolūkam VID ir izstrādātas vadlīnijas, kurās dažādās situācijas un piemērojamie sodi ir aprakstīti. Papildus LAPK paredz, ka, uzliekot sodu, tiek vērtēti arī noteikti kritēriji – izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība un vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, kā arī atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi. Taču revīzijā secināts, ka VID darbinieki neievēro iestādes vadlīnijas, nedokumentē LAPK kritēriju izvērtējumu un sodus piemēro pēc saviem ieskatiem, radot nevienlīdzīgu pieeju.

Piemēram, par gada pārskata neiesniegšanu vienā gadījumā sods bijis tikai mutvārdu aizrādījums, otrā – naudas sods 280 euro apmērā, bet vēl citā – VID vadlīnijās noteikto 425 euro vietā piemērots 70 euro sods. Par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju vienā gadījumā naudas sods bijis 20 euro, bet citā – 450 euro. Tā kā pamatojums soda mēra noteikšanai nav dokumentēts, ne VID, ne sodītajām personām nav zināms iemesls, kāpēc piemērots tieši šāds sods. Revīzijas laikā aptaujātie VID darbinieki nevarēja pamatot, kāpēc sodu piemērošanas praksē parādās nevienlīdzīga pieeja.

Valsts kontroles revidenti konstatējuši arī gadījumus, kad nodokļu maksātājiem par pārkāpumiem sods netiek piemērots vispār. Piemēram, no 2014. līdz 2016. gadam vairāk nekā 200 tūkst. deklarāciju gadā tikušas iesniegtas ar kavēšanos, bet šajā laika posmā sods piemērots tikai 7510 reizes. Finanšu ministrija Valsts kontroli informēja, ka sadarbībā ar VID ir sagatavots priekšlikums normatīvā akta grozījumiem, kas ļaus automātiski Elektroniskās deklarēšanās sistēmā nosūtīt lēmumu par soda piemērošanu, ja persona novēloti iesniedz deklarāciju.

Pārkāpumu skaits, par kuriem tiek piemēroti sodi, turpina palielināties, turklāt nereti tos atkārto vienas un tās pašas personas. Ar naudas sodu piemērošanu vien nav iespējams novērst pārkāpumu rašanos, arī tāpēc, ka daļa no tiem tiek izdarīti neapzināti.Valsts kontroles ieskatā VID nepietiekami analizē pārkāpumu iemeslus un piemēroto sodu ietekmi uz pārkāpumu skaitu. Neizprotot pārkāpumu cēloņus, nav iespējams veikt preventīvus pasākumus, piemēram, sabiedrības izglītošanu un “konsultē vispirms” principa ievērošanu.

Valsts kontrole revīzijā VID ir sniegusi divus ieteikumus, aicinot ne tikai nodrošināt vienlīdzīgu pieeju sodu piemērošanā, bet arī izglītot sabiedrību un noteikt iestādei tādus rādītājus, kas ļauj labāk novērtēt mērķu sasniegšanu. Savukārt Finanšu ministrijai Valsts kontrole ir ieteikusi sadarbībā ar VID pilnveidot administratīvās atbildības piemērošanu nodokļu jomā. Valsts kontrolei VID sniedza informāciju, ka jau revīzijas laikā tika uzsāktas darbības, lai novērstu revīzijā konstatētās problēmas ar termiņu neievērošanu un nevienlīdzīgu pieeju sodu piemērošanā.

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/