Daugavpils un Rēzekne – Kremļa ārpolitikas pavadā

Kamēr Lietuva Krievijas dziedātāju Grigoriju Ļepsu pasludinājusi par persona non grata un liegusi viņam iebraukšanu valstī, mūsu radiostacijās tiek reklamēts jau nākamais šī «tautā iemīļotā mākslinieka» koncerts. Pilsētas, kurās viņš uzstājas, spītīgi turas pie pārliecības, ka tā ir tikai kultūra un kultūrai ar politiku nav nekādas saistības. Pašas Krievijas Federācijas dokumentos kultūras sakari tiek traktēti kā viens no būtiskākajiem tautiešu politikas ietekmes rīkiem. Daugavpils un Rēzekne atrodas spēcīgā Kremļa ideoloģijas kontrolē – tā secināts jaunākajā analītiskajā apskatā, ko veidojis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, vēsta NRA.lv.

Pētījums Krievijas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām: Daugavpils un Rēzeknes piemēri rāda, ka pašvaldību patstāvīgi veidota ārpolitika rada reālu apdraudējumu Latvijas valsts interesēm. Konkurencē par iedzīvotāju prātiem Kremlis arvien ir soli priekšā – pierobežā labāk darbojas Krievijas mediju apraide, bet uz Latgales vēstniecības Gors skatuves koncertē Galkins, Baskovs, Ļepss un Meladze.

Komplimentārus jokus par prezidentu Putinu bārsta Krievijas jokdari. Bērniem tiek dāvinātas Krievijas vēstniecībā atlasītas grāmatas, un viņi tiek vesti Maskavas un Pēterburgas mēriju apmaksātos braucienos. Tikmēr Latvijas valsts institūcijas pēdējos gados vairs nepublisko iedzīvotāju lojalitātes pētījumus, jo Latgales lielās pilsētas tajos izskatās arvien sliktāk. Tas nebūtu iespējams, ja aktīvu atbalstu Krievijas tautiešu politikas īstenotāji nesaņemtu no mūsu pašvaldībām.

Lāča pakalpojums savai zemei

Austrumeiropas politikas pētījumu centra projektu koordinatore Ieva Dzelme-Romanovska secina – vai nu vietējie līderi nesaprot, ka šādi izdara lāča pakalpojumu pašu zemei, vai arī dara to apzināti. Un, ja tā – ir svarīgi ierobežot pašvaldību ārpolitisko pašdarbību. Pretējā gadījumā Latvijā būs arvien vairāk iedzīvotāju, kam jēdziens dzimtene saistīsies nevis ar Latviju, bet Krieviju.

«Apzinoties Krievijas ārpolitikas raksturu un intereses Latvijā, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībām ir jābūt atbildīgām par alternatīvu nodrošināšanu, jo īpaši kultūras jomā, šādā veidā arī iesaistoties Latvijas sabiedrības integrācijas procesā, nevis atbalstot sabiedrību šķeļošas iniciatīvas,» teikts pētījuma ievadā.

Analītiskā apskata autori ir Ainārs Lerhis, Gatis Bērziņš, Austris Keišs un Arnis Latišenko. Pētījums balstās plašā avotu klāstā, ietverot Krievijas institūciju dokumentus, Rēzeknes un Daugavpils pašvaldību dokumentus, informāciju no reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem un intervijas ar pašvaldību darbiniekiem un sabiedriskajiem aktīvistiem. Secinājumi nav pašvaldībām glaimojoši. Neraugoties uz sarežģītajām attiecībām starp Krieviju, no vienas puses, un Latviju un citām rietumvalstīm, no otras, Daugavpils un Rēzekne izvērš sadarbību ar Krieviju un iesaistās Krievijas interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā.

Pētnieki norāda, ka abās pašvaldībās vērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un tautiešu politikas aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas.

Kultūra kā ārpolitikas elements

Kaimiņvalsti interesējošās sadarbības jomas noteiktas dokumentā Krievijas Federācijas politikas galvenie virzieni starptautiskās kultūras un humanitārās sadarbības sfērā. Starpvalstu sadarbība izcelta kā integrēts Krievijas ārpolitikas elements, to izmantojot gan ekonomisko interešu virzīšanai, gan arī Krievijas starptautiskās autoritātes nostiprināšanai, kā arī krievu valodas un kultūras pozīciju stiprināšanai. Krievijas kultūras klātbūtnei ārvalstīs jāveicina tas, lai Krievija ieņemtu tās vēsturei, ģeopolitiskajam stāvoklim, kopējam spēkam un resursiem atbilstošu vietu pasaulē.

Saskaņā ar pētnieku secināto, Daugavpilī, Rēzeknē un arī Latvijā kopumā ir vērojama plaša Krievijas tautiešu politikas īstenošana. No Krievijas puses iesaistīta Sanktpēterburgas un Maskavas pārvalde. Abas pilsētas tautiešu politikas ietvaros darbojas kā Krievijas kopējās politikas īstenotājas, izvēršot to programmas Daugavpilī, Rēzeknē un citās Latvijas pašvaldībās. Īpaši Krievija tiecas iedarboties krievvalodīgo publikā uz tādām mērķauditorijām kā bērni, jaunieši, izglītības darbinieki un veterāni, bet no tematikas pēdējos gados uzsvars tiek likts uz vēsturiskajiem jautājumiem. Krievu valodas nostiprināšana, kultūras un vēstures izpratnes izplatīšana minami kā primārie Krievijas īstenoto iniciatīvu mērķi Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībās. «Pat ja Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību pārstāvji uz sadarbību ar Krieviju kultūras, humanitārajā un citās jomās skatās kā uz nepolitizētām attiecībām, Krievijas skatījums ir pretējs,» secināts pētījumā.

Kurš kurina naidu

Austrumeiropas politikas pētījumu centrs ir gana respektabla organizācija, kas finansējumu zinātniskajam darbam saņem arī no Latvijas valsts. Nav šaubu par tās darba kvalitāti. Taču šajā reizē pētījuma objekti, šķiet, ir nemierā ar secināto.

Neatkarīgā lūdza komentāru par pētījumu abu pilsētu vadībai. Daugavpils sniedza lakonisku atbildi: «Daugavpils pašvaldībai ir daudzpusīga sadarbība ar dažādām valstīm. Sadarbība LR likumos noteiktajā kārtībā notiek dažādās jomās un formās.» Zemtekstā lasāms, ka pētnieki pārlieku fokusējušies uz Krieviju.

Savukārt atbilde no Rēzeknes domes vadītāja Aleksandra Bartaševiča ir pat negaidīti asa un emocionāla: «Reālais apdraudējums Satversmē nostiprinātiem demokrātiskas valsts principiem var nākt no naidīgas pozīcijas, ko ieņēma pētījuma autori pret Krievijas Federāciju un Latgalē dzīvojošajiem krieviem. Attīstīt savu kultūru jebkuras nacionalitātes pārstāvjiem, Latvijas pilsoņiem, ir likumos nostiprinātas tiesības. Vērtēju šo pētījumu kā starpnacionāla naida kurināšanas piemēru un Satversmes pamattiesību neievērošanu.» Rēzeknē sadarbība ar Krievijas pilsētām tiek uzskatīta par ieguvumu, nevis apdraudējumu Latvijas valstij, jo tā ļaujot gan piesaistīt finanses dažādiem projektiem, gan nodrošina daudzveidīgu kultūras piedāvājumu. Turklāt pašvaldība sadarbojas arī ar citām valstīm, ne tikai Krieviju.

Par mēra Bartaševiča dusmīgo reakciju Ieva Dzelme-Romanovska nebrīnās: «Nevienam nav patīkami, ja norāda uz viņa kļūdām. Taču nekas no domes vadītāja argumentācijas nekādi neapgāž mūsu analītiskajā apskatā secināto. Drīzāk pretēji – pat ilustrē, ka patiešām izpratne par ietekmes mehānismiem ir nepietiekama. Kas attiecas uz izteikumiem, ka pētnieki ienīst Latgales krievus – tas ir kaut kas tik absurds, ka nav produktīvi ko tādu pat apspriest.»

Par adekvātāku reakciju runājot, būtu lietderīgi, ja pētījumu izlasītu nacionālo drošību un sabiedrības integrācijas jautājumus uzraugošajās ministrijās. Lai nebūtu tā, ka daļa iedzīvotāju Latvijas valsts karogu svētkos izkar tikai skata pēc, bet sirdī viņiem ir 9. maijs ar Georga lentīti un Staļina portretu.

Imants Vīksne

Foto: Pixabay