Pensometrs atklāj, ka vairāk uzkrāj tie, kuri veselīgāk domā

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri veido privātus uzkrājumus nākotnei, kā arī uzkrājumus nākotnei aktīvāk veido veselīga dzīvesveida piekritēji, secināts SEB bankas jaunākajā aptaujā Pensometrs.

«Uzkrājumu veidotāju skaita pieaugums vērtējams pozitīvi, jo privātie uzkrājumi ir būtiska nākotnes pensijas sastāvdaļa, kas var palīdzēt saglabāt pirmspensijas vecumā pierasto dzīves līmeni,» skaidro SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska. «Krājēju skaita pieaugumu šo piecu gadu laikā sekmējusi ekonomiskā izaugsme, taču vienlaikus noteikti pieaugusi arī sabiedrības izpratne par nepieciešamību veidot uzkrājumus.» Aptaujas dati liecina, ka visaktīvāk uzkrājumus veido iedzīvotāji vidējo ienākumu grupā – tie ir cilvēki, kuri saņem no 501 līdz 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Kopumā piecu gadu laikā iedzīvotāju īpatsvars, kuri veido uzkrājumu, palielinājies par 16 procentpunktiem. Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā, liecina Pensometra dati. Salīdzinājumam – pasaules dati rāda, ka citviet uzkrājumus veido lielāks iedzīvotāju īpatsvars, proti, uzkrājumus regulāri vai reizēm veido 75 procenti cilvēku. Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka nekad nekrās.

Ņemot vērā ciešo saikni starp labklājību un veselību, šogad aptaujā īpaša uzmanība pievērsta strādājošo Latvijas iedzīvotāju pašnovērtējumam par savu veselības stāvokli un veselīga dzīvesveida saistībai ar gatavību vecumdienām. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku (51%), kuri ievēro četrus un vairāk veselīga dzīvesveida paradumus, pašlaik veido vai ir veidojuši uzkrājumus vecumdienām. Šis rādītājs ir krietni zemāks (26%) to iedzīvotāju vidū, kuri neievēro nekādus veselīga dzīvesveida paradumus. «Domājot par nākotni, svarīga ir ne tikai finansiālā stabilitāte, bet arī veselība. Interesanti, ka veselīga dzīvesveida piekritēji ne vien krāj aktīvāk, bet arī kopumā drošāk raugās nākotnē. Tātad šāds dzīvesveids mazina negatīvo skatījumu uz dzīvi pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas,» secinājusi K. Lomanovska. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, veselīgs dzīvesveids pozitīvi ietekmē ne vien uzkrājumu veidošanas paradumus, bet arī iedzīvotāju pārliecību par savām spējām vecumdienās nodrošināt pietiekamus ienākumus. Par to ir pārliecināti 88 procenti aptaujas dalībnieku, kuri norādījuši, ka ievēro vismaz četrus veselīga dzīvesveida paradumus. Savukārt to aptaujas dalībnieku vidū, kuri neievēro nevienu veselīga dzīvesveida paradumu, šī pārliecība ir krietni zemāka – tikai 38 procenti.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji ievēro vidēji 2,5 veselīga dzīvesveida paradumus uz vienu strādājošo. Puse aptaujāto norādīja, ka ēd veselīgi, un tikpat daudzi – ka viņiem nepiemīt kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Ar sportu regulāri nodarbojas 53 procenti aptaujāto, savukārt vingrinājumus garīgā līdzsvara atjaunošanai veic 56 procenti aptaujas dalībnieku. Rūpējoties par savu veselību, iedzīvotāji cenšas izvairīties no stresa. Profilaktiskās veselības pārbaudes veic 52 procenti aptaujāto. Uz jautājumu, kāda ir iedzīvotāju pārliecība, vai vecumdienās būs pieejama pietiekama veselības aprūpe, Latvijā šī pārliecība ir būtiski zemāka nekā pasaulē. Pasaules pētījuma dati rāda, ka par veselības aprūpes pieejamību nav pārliecināti 12 procenti aptaujāto, Latvijā – 37 procenti. Pārliecināti par veselības aprūpi ir tikai 15 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Aptaujā noskaidrots, ka daudzi iedzīvotāji vecumdienām neveido uzkrājumus, jo «pensija ir abstarkta, tāla un tumša vieta nākotnē». Vairāk nekā puse aptaujāto, kuri pensiju uztver kā tālu nākotni, ir pārliecināti, ka līdz pensijai nenodzīvos, bet 48 procenti uzskata, ka pensijas vecumā būs slimi, 72 procenti domā, ka pensijas vecumā būs nabadzīgi. No aptaujātajiem, kuri veic uzkrājumus pensijai, 45 procenti norādījuši, ka pensijas vecumā iekrājumus tērēs, lai pavadītu laiku ar ģimeni, uzkrājumu plānots tērēt arī veselības sakārtošanai, lielākam pirkumam vai remontam, vaļaspriekiem, ikdienas dzīvošanai, arī ceļošanai un tuvinieku atbalstam.

Foto: F64
nra.lv