Deputāti netiek skaidrībā ar nevainojamu reputāciju netīrās naudas ierobežošanas likumā

Tweet

Nevainojama vai slikta reputācija ir jēdziens, kura nozīme visiem it kā ir skaidra, taču jebkurš precīzs formulējums būs nepilnīgs. Saeimā jau pusgadu iestrēdzis priekšlikums ielikt iepirkumu likumos noteikumu, ka no konkursiem izslēdzami uzņēmumi ar sliktu reputāciju, jo deputāti nespēj formulēt, kā to izmērīt, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tagad tāds pats liktenis draud Finanšu ministrijas sagatavotam likumam netīrās naudas legalizēšanas novēršanai. Tajā nevainojama reputācija prasīta uzņēmējiem, kas darbojas naudīgākajās nozarēs – nekustamā īpašuma, uzņēmumu konsultāciju un azartspēļu biznesā.

Grozījumiem noteikta steidzama izskatīšana, taču tikai pirms galīgā lasījuma deputāti sapratuši, ka likumam var sanākt neprognozējamas sekas.

Juristu un grāmatvežu firmām, parādu piedzinējiem un kazino īpašniekiem jābūt ar nevainojamu reputāciju, citādi no biznesa būs jāaiziet. Tādu likumu iecerējusi finanšu ministrija, nepasakot, kas īsti ir nevainojama reputācija.

Netīrās naudas legalizēšanas novēršanas likums attiecas uz bankām, azartspēļu organizētājiem, ātro kredītu firmām, advokātiem un maksātnespējas administratoriem. Bez šīm īpaši regulētajām jomām likums jāievēro arī biznesa konsultantiem, grāmatvežiem, parādu piedzinējiem, nekustamo īpašumu un mākslas tirgotājiem.

Līdz šim likumā nevainojama reputācija prasīta firmu amatpersonām, kas atbildīgas par likuma ievērošanu. Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos tāda nepieciešama arī uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, tas ir – īpašniekiem. Ja reputācija sašķobīsies, īpašniekam sava firma jāpārdod.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēters norāda: “Uzņēmēju bažas šis ir izsaucis visplašākajā mērā, ņemot vērā to, ka parādās tādi aspekti, par kuriem bieži nerunājam, piespiedu uzņēmumu daļu atsavināšana reputācijas trūkuma gadījumā. Būsim atklāti, jebkurai personai izdarot kādu nepareizu soli dzīvē var rasties riski reputācijai un to kurā brīdī būs pietiekams pamats, lai noņemtu īpašumtiesības konkrētā uzņēmumā vai kapitāla daļas, tur īsti nav skaidrs.”

Reputācijas prasība attieksies arī uz zvērinātiem advokātiem. Advokātu kolēģiju tas nebiedē, jo nevainojama reputācija jau ir priekšnoteikums, lai varētu strādāt profesijā. Taču padomē uzskata, ka kopumā likuma autori ir pārcentušies.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pauž: “Tādēļ man, pirmkārt, būtu aicinājums šo reputācijas prasību, kuru ietverot likumprojektā, autori acīmredzot ir vēlējušies starptautisko dokumentu prasības izpildīt kārtējo reizi par 200%, šo pārcentību varbūt atmest, un pieturēties pie tām prasībām, ko nosaka FATF rekomendācijas un attiecīgā direktīva.”

Direktīvā prasīts, lai noziedznieki un ar tiem saistītās personas nevar kontrolēt ietekmīgo finanšu nozaru uzņēmumus. Finanšu ministrijas sagatavotajās izmaiņās tas ir viens no punktiem – patiesie labuma guvēji nedrīkst būt sodīti par ekonomiskiem noziegumiem. Taču nav atrisināts, kas notiek, ja pagājis laiks un sodāmība juridiski ir dzēsta. Lai bijušo noziedznieku turētu pa gabalu no finanšu nozares, ielikta prasība par nevainojamu reputāciju.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa norāda: “Nu, kā tad mēs īsti varam pateikt, sodīts, noziedznieks vai ar viņiem saistīta persona. Un, lai tieši izslēgtu tās interpretācijas, ko katrs varētu iedomāties, kas tas īsti ir, tad ir šis plānotais regulējums, lai mēs nonāktu pie vienotas izpratnes, vismaz AML jomā, kas tad ir šī te nevainojamā reputācija, bet no otras puses mēs tiešām šeit redzam to primāro, šo nesodāmības elementu.”

Labi gribētā doma par noziedznieku atstumšanu no naudas mazgātājus kārdinošās biznesa vides tomēr ir izgāzusies. Nevainojamas reputācijas jēdziens ir pārāk plašs.

Nevainojama reputācija ir ierasta prasība valsts uzņēmumu un augstu ierēdņu amatu konkursos. Piemēram, Latvijas bankas prezidentam, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un ierēdņiem, arī maksātnespējas administratoriem. Tomēr likumā nav definēts, ko tā īsti nozīmē un kas to var izvērtēt.

Maksātnespējas kontroles dienestam tiesības pieprasīt nevainojamu reputāciju administratoriem ir no 2017.gada reformas. To vērtē īpaša eksaminācijas komisija Tieslietu ministrijā.

Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina norāda: “Kopumā pieci atzinumi ir tādi, kur eksaminācijas komisija ir atzinusi, par personas neatbilstību nevainojamas reputācijas jēdzienam. Trīs administratori atcelti no amata par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai, viens administratora amata pretendents netika pielaists pie eksāmena, netika ielaists profesijā un vienā gadījumā administratoram bija izbeigta amata darbība jau īsi pirms atzinuma sniegšanas.”

Decembrī raidījums “Nekā personīga” stāstīja par uzņēmuma ”Profitness” maksātnespējas procesu. Tajā kreditoriem ir aizdomas par negodprātīgu uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai. Kontroles dienests šajā procesā konstatējis 21 pārkāpumu, taču ļāvis administratoram turpināt strādāt. Pēc “Nekā personīga” sižeta dienests izskatījis kārtējo sūdzību un tiesā pieprasījis administratoru atcelt.

“21.janvārī saņēmām pozitīvu lēmumu no tiesas, kas apstiprināja mūsu pieteikumu. Maksātnespējas administrators ir atcelts no amata, lai izbeigtu viņa darbību mums ir nepieciešams vēl viens šāds lēmums,” pauž Šteina.

“Neatbilstība labas reputācijas kritērijam konstatēšana principā ir individualizēta procedūra. Kur gala rezultātu ietekmē vairāku apstākļu kopums. Reputācija ir sabiedrības attieksme pret konkrēto personu, tās rīcību. Pat ja formāli tā rīkojas likumīgi. Līdz ar to jāsaprot, ka ne katrs izdarīts pārkāpums uzreiz sabojā personas reputāciju,” turpina Šteina.

Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikums jau pirmajā lasījumā pieņemts Saeimā. Tagad to apspriež komisijās, lai sagatavotu otram, galīgajam lasījumam. Deputātiem Finanšu ministrijas ideja nepatīk. Viņi grib lielāku skaidrību, kas ir slikta un kas nevainojama reputācija.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rancāns (Jaunā Konservatīvā partija) saka: “Vislielākās diskusijas, asas diskusijas būs otrajā lasījumā, tai skaitā par šo nevainojamās reputācijas prasību attiecināšanu uz patiesā labuma guvējiem, akcionāriem un attiecīgi arī fiziskajām personām.”

Kas ir nevainojama reputācija, pie šiem kritērijiem ir noteikts, ka Ministru kabinetam ir deleģēts tos izstrādāt.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis (Jaunā Konservatīvā partija) pauž: “Jāsaka godīgi, šeit, visticamāk, mūsu ierēdņi finanšu ministrijā un Finanšu izlūkošanas dienestā ir pārcentušies. Tas, pirmsšķietami, jo šādas prasības nav izvirzītas no “Moneyval”, tieši šādā formā, ka uz patiesā labuma guvējiem būtu izvirzāmas nevainojamas reputācijas prasības, kas var rezultēties nopietnos, tās sekas var būt, ka tiek atņemts akciju īpašums. Visi jau saprot, ka to ir ļoti grūti, varbūt pat neiespējami definēt, kas ir nevainojama reputācija. Te jau tā galvenā problēma. Jūsu kāds sižets slikts var nozīmēt cilvēkam sliktu reputāciju.”

Šis nav pirmais gadījums, kad deputātiem jāpiņķerējas ar reputācijas jautājumiem. Pavasarī noslēdzās Autotransporta direkcijas konkurss par valsts dotētiem pasažieru pārvadājumiem. Tajā labus panākumus guva skandalozā politiķa Aleksandra Brandava kompānijas. Pēc šiem rezultātiem satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas ierosināja no iepirkumiem izslēgt firmas ar sliktu reputāciju. Deputāti joprojām nav tikuši skaidrībā, kā reputāciju nomērīt.

“Ar reputācijas jautājumiem mēs strādājam nu mēnešus laikam četrus,” bilst Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vaicāts, vai izdevies nonākt līdz skaidrībai, kā reputāciju var izmērīt, Nemiro atbild: “Nē, tieši otrādi. Mēs komisijā uzklausījām arī Konkurences padomi. Un konkurences padome norādīja uz ļoti lieliem riskiem, ja šī sliktā reputācija tiek vērtēta iepirkumos kā diskvalificējoša pazīme. Tas nozīmē, ka kādā interneta vietnē, portālā par uzņēmumu vai personu ir nepatiesas ziņas sniegtas vai patiesas, kas iesaista sliktu reputāciju, tad veidojas tāda situācija, kur iepirkumu veicējs, mēs runājam par visiem iepirkumiem, arī pašvaldību, kur iespējams ir uzreiz pavadoši korupcijas riski.”

Nevainojamas reputācijas jēdzienam Latvijas tiesās nav lielas prakses. Vienīgais Senāta spriedums, kurā nevainojamas reputācijas zaudēšana atzīta par pamatotu atlaišanas iemeslu, ir par bijušā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no šā amata.

Foto: Saeimas kanceleja

Tweet