Ārzemnieki jau kompensē Latvijas tukšumu

Dusmīgi diskutējot par Eiropas Savienības uzlūgto migrantu izmitināšanu Latvijā, sabiedrība mēdz aizmirst, ka jau pašlaik mūsu valstī uzturas tūkstošiem ārzemnieku un viņu skaitam ir tendence arvien pieaugt.

Seminārā Rīgas Stradiņa universitātē jaunākos, vēl neoficiālos statistikas skaitļus ekspertu lokā pavēstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze. Kopumā pašlaik derīgas termiņuzturēšanās atļaujas ir 88 580 ārzemniekiem. No tiem lielākajai daļai ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas – 52 001, bet terminētās uz pieciem gadiem ir 36 579. Kopš Latvijā ieviesta speciāla programma uzturēšanās atļauju piešķiršanai pret nekustamā īpašuma vai uzņēmumu iegādi, ārzemnieku kļūst arvien vairāk, taču jāsecina, ka pēdējā gadā lēciens ir visstraujākais, – 2014. gadā Latvijā bija reģistrējušies vien 71 994 ārzemnieki. Tātad pašlaik viņu ir vēl par 16,5 tūkstošiem vairāk, un pēc pieciem Latvijā pavadītiem gadiem liela daļa varēs pretendēt uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, raksta portāls NRA.lv.

Mūžīgie studenti

Tiesa gan, ne visiem tas pēc būtības pienāktos, jo ārzemnieki Latvijas viesmīlību mēdz izmantot arī ļaunprātīgi. Liek lietā dažādas viltības. Piemēram, viena no problēmām, ko nāksies risināt jaunajā Imigrācijas likumā, ir fiktīvā studēšana. Maira Roze stāsta, ka Latvijā uzturas gana daudz mūžīgo studentu. Shēma ir šāda. Vispirms viņš iestājas normālā augstskolā. Ja nauda ir, trīs gadus sēž pirmajā kursā. Pēc tam, kad beidzot atskaita, lai nezaudētu termiņuzturēšanās atļauju, pāriet uz kādu lētu un sliktu augstskolu, kur pat mācīties lāgā nevajag. Tādu izglītības iestāžu esamība ir akmens Izglītības un zinātnes ministrijas dārzā. Visbeidzot, lai tiktu vaļā no pienākuma mācīties arī fiktīvi, mūžīgie studenti apprecas. Visu šo darbību jēga ir tikt iekšā un palikt Eiropas Savienībā. PMLP skatījumā šo blēdīšanos nepieciešams ierobežot. Ja ārzemju students mācībās nesasniedz progresu, viņa termiņuzturēšanās atļauja jāanulē.

Pamatiedzīvotāju skaits rūk

Vēl trešo valstu pilsoņus mēdz interesēt Latvijas veselības aprūpes sistēma, lai gan mūs pašus tā pagalam neapmierina. Viņi piesakās par patvēruma meklētājiem un pretendē uz termiņuzturēšanās atļaujām, cerot, ka tad uz Latvijas valsts rēķina varēs veikt kādas dārgas manipulācijas sev vai bērniem. Un tikai, kad tiek pārvaicāts, vai tiešām bērniņš bez operācijas nomirs, ārsts saka – nē, šī ir iedzimta kaite, ar ko var dzīvot arī tālāk. Bet kā secina PMLP pārstāve: «Mūsu valsts nav labdarības iestāde, kur veikt operācijas.»

Tomēr skaidrs, ka, neraugoties uz dažādiem nelegāļu prom biedēšanas pasākumiem, ārzemnieku Latvijā kļūst procentuāli arvien vairāk, kamēr pastāvīgo iedzīvotāju daudzums saskaņā ar ilgtermiņa prognozēm turpina sarukt. Eurostat prognozēs līdz 2080. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par 32%, un tad vienā kvadrātkilometrā dzīvos 20,9 cilvēki.

Amerikāņu statistikas organizācija Population Reference Bureau uzrāda, ka pašlaik mūsu ir divi miljoni, bet līdz 2050. gadam paliksim vien 1,6 miljoni. Tāpēc demogrāfi aicina uz ārzemniekiem lūkoties kā uz potenciālo darbaspēku, kas nākotnē maksās vecajiem pensijas.

Jāizvēlas mīļākā sieva

Ir bijuši arī centieni Latvijā veidot speciālu politiku šajā jomā, taču Maira Roze konstatē: «Plāns par ārvalstnieku nodarbināšanu Latvijā ir nomiris dabiskā nāvē.» Kontekstā ar migrantu nemieriem Eiropā politiķi baidās pieskarties šim tematam. Tomēr jautājums par ārzemnieku nodarbināšanu joprojām ir valsts pārvaldes dienaskārtībā. Valdības trūkuma dēļ vēl neapstiprinātajā Iekšlietu ministrijas konceptuālajā ziņojumā par migrācijas politiku darba migrācija ir viens no aplūkotajiem legālās imigrācijas virzieniem līdztekus ģimeņu apvienošanai, studijām un investoru ceļošanai.

Iecerēts, ka ārzemnieku nodarbināšana kļūs vienkāršāka, īpaši tajās profesijās, kurās darbinieku trūkst. Arī paši ārzemnieki vairs netiks izmesti no valsts darba meklēšanas laikā, un vēl viens bonuss – Latvijā strādājoša ārzemnieka ģimenes locekļiem būs tiesības strādāt. Jēdziens ģimene Latvijas izpratnē gan nemainīsies un joprojām attieksies tikai uz vienu, nevis vairākām sievām, ja tādas ir.

Imants Vīksne

Foto: geralt/https://pixabay.com/en/users/geralt-9301//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/