Ātrie kredīti turas pie pagarināšanas maksas

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), atsaucoties uz izmaiņām Patērētāju aizsardzības likumā, brīdinājis vērsties pret nebanku kredītdevēju praksi piemērot augstākas kredīta pagarināšanas maksas, nekā to pieļauj likums.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) uzskata, ka PTAC pārmetumi par likuma normu neievērošanu ir nevietā, un cer par to pārliecināt arī PTAC.

Par ātrā kredīta pagarināšanu kredītņēmējiem šobrīd jāmaksā no 8 līdz 20 eiro (atkarībā no nebanku kredītdevēja), Neatkarīgajai atklāja AS 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Taču PTAC uzskata, ka, piemērojot pašreizējo kredīta pagarināšanas maksu, netiek ievēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kredīta kopējām izmaksām, kas nedrīkst pārsniegt 0,2% dienā. «Ņemot vērā kredīta pagarinājuma maksas, lielākajai daļai nebanku kreditētāju kredīta kopējās izmaksas dienā pārsniedz 0,5%, reizēm sasniedzot pat 0,75%. Ierobežojums tiek ievērots, izsniedzot kredītu, bet, nosakot pagarinājuma maksu, tas vairs netiek ņemts vērā. PTAC noteikti pret to vērsīsies, jo tas ir mēģinājums apiet likumu,» iepriekš sacīja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Jaunais likuma regulējums paredz ierobežojumu 100% apmērā ar kredītu saistīto izdevumu kopsummai no aizdevuma pamatsummas. Tas nozīmē, ka, aizņemoties 100 eiro, kredītņēmējam pēc procentu maksājumu, nokavējuma naudas, līgumsodu, komisijas maksas par termiņa atlikšanu, ja tāda bijusi, gala rezultātā nav jāatdod vairāk nekā 200 eiro. Par šo ierobežojumu strīdu nav – LAFPA to respektē un ievēro. Savukārt normu, kas ierobežo maksimālo procentu piemērošanu, nozares uzraugi un uzņēmumi interpretē dažādi – PTAC uzskata, ka šajos aprēķinos būtu jāiekļauj kredīta pagarināšanas maksa, savukārt nozares uzņēmumi tam nepiekrīt, norādot, ka iekļaut var tikai tās izmaksas, kas sākotnēji ir zināmas, slēdzot aizdevuma līgumu.

«Pēc PTAC aprēķiniem iznāk, ka maksa par kredīta pagarināšanu nedrīkst pārsniegt 6 eiro. Taču, ievērojot šādu prasību, būtībā tiek stimulēta kredīta pagarināšana, nevis tā laicīga atdošana, kas ir visu mūsu kopējais mērķis,» NRA.lv skaidroja T. Jurjevs.

Zvērināts advokāts Lauris Liepa uzsver, ka nozares uzņēmumi strādā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam un PTAC izteikumiem par regulējuma neievērošanu, pagarinājumu maksas neiekļaujot procentu aprēķināšanas kārtībā, nav juridiska pamatojuma. «Pēc PTAC interpretācijas šobrīd sanāk, ka viens termins apzīmē divas dažādas lietas. Ir tikai loģiski, ka tirgus dalībnieki vienu un to pašu terminu saprot vienādi visos likuma pantos – un procentu aprēķināšanas kārtībā neiekļauj pagarinājumu maksas, kā to skaidrojusi Eiropas Komisija saistībā ar direktīvas interpretāciju. Arī Valsts kancelejas normatīvo aktu rokasgrāmatas paredz, ka terminam jābūt viennozīmīgam un tas visā likuma tekstā jāliek tikai vienā noteiktā nozīmē,» norāda L. Liepa, aicinot uzraugošo iestādi nevis brīdināt par sodiem, bet gan situāciju risināt dialoga ceļā.

Neskatoties uz to, LAFPA uzskata, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tomēr ir devušas pozitīvu efektu nebanku kreditēšanas nozarē. Par to liecinot fakts, ka šā gada pirmajos četros mēnešos kopējais distances aizdevumu kredītportfelis bija 88 miljoni eiro, no tiem 75,2% bija bez kavējuma. Pirms gada pirmo sešu mēnešu kredītportfelī bez kavējuma bija 68,2% aizdevumu, kredītu atmaksas rādītāji ir uzlabojušies, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības. «Tāpat par 14% samazinājās pagarinājumu skaits, salīdzinot ar 2015. gada pirmajiem četriem mēnešiem. Tas liecina, ka cilvēki vairāk izvēlas atmaksāt, nevis pagarināt aizdevumu. Tāpat 49% to kredītu, kas ir pagarināti trīs vai vairāk reizes, uz šo brīdi jau izveidoti aizdevuma atmaksas grafiki. Tas parāda, ka uzņēmumi proaktīvi monitorē klientu aktivitāti un tādiem klientiem, kam ir problēmas atmaksāt aizdevumu vienā maksājumā, piedāvā to atmaksāt grafikā jeb vairākos mazos maksājumos,» uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ilze Šteinfelde

Foto:Alexas Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/