Banku uzbrukums nebanku kreditētājiem dod pirmos augļus

Jauno normatīvo ierobežojumu dēļ situācija nebanku kredītiestādēs strauji pasliktinās – kamēr deputāti, iespējams, iet banku pavadā un ierosina jaunas likumdošanas izmaiņas, ātro kredītu dēvēji brīdina par iespēju tirgu pamest un apturēt darbību, ja to darbība tiks iegrožota vēl lielākā mērā.

Katrs no mums noteikti ir nonācis neapskaužamā situācijā, kad steidzami nepieciešama nauda kāda nopietna iemesla dēļ, piemēram, negaidītam auto remontam vai medicīnas rēķiniem, taču jaunie ātro kredītu ierobežojumi turpmāk var vēl vairāk pasliktinās kopējo situāciju ne tikai nozares biznesā, bet arī visā sabiedrībā kopumā.

Nav noslēpums, ka nebanku kreditētāji bieži vien tiek vainoti situācijās, kurās cilvēkiem izveidojas slikta kredītvēsture – proti, šie kredīti tiekot diezgan uzbāzīgi piedāvāti un ļoti daudz cilvēki, kas attiecīgā brīdī ņem ātro kredītu, par atmaksu nedomā, taču vai par kāda neapdomību būtu jācieš visai ātro kredītu nozarei un tiem, kuriem nebanku kredīts ir svarīgs atspaids grūtā brīdī?

Šajā situācija pieņēmums, ka ātrie kredīti ir nevēlami un sabiedrība varētu bez tiem iztikt, nav pareizs, jo tas kalpo kā milzu atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem ātrie kredīti sniedz nepieciešamo palīdzību. Runa nav tikai par vienkāršajiem iedzīvotājiem un neparedzētām situācijām, bet arī Latvijas sportistiem, kurus, kā zināms, daļēji sponsorē nevis valsts, bet lielākie nebanku kredītdevēji. Lielākoties tieši ātrie kredīti atbalsta sportistus, investējot apjomīgus līdzekļus sporta attīstībā un sniedzot viņiem iespējas doties uz sacensībām, treniņnometnēm utt. Milzu atbalsts tiek arī izglītībai un kultūrai, taču, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos ātro kredītu nozarē, cietēji var izrādīties daudz vairāk, sākot jau ar pašiem kredītiestādē strādājošajiem.

Finanšu nozares uzņēmuma “4finance” dati liecina, ka situācija nozarē pēc normatīvo aktu pieņemšanas pasliktinās, uzņēmuma peļņa 2014. gadā samazinājusies par 41% un kā skaidro, “4finance” izpilddirektors Toms Jurjevs, samazinājums galvenokārt ir skaidrojams ar jau esošo ierobežojumu stāšanos spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Nebanku kredītiestādes jau vairākkārt ir norādījušas uz neapskaužamo nozares situāciju, kurai pasliktinoties, varētu nākties pārtraukt dažādu nozaru sponsorēšanu un pārskatīt savu atbalsta stratēģiju. Ierobežojumi, kas jau ir saistoši un arī vēl tikai paredzēti, liecina, ka nākotnē Latvijā vēl vairāk varētu attīsties nelegālie kredītdevēji, legālo uzņēmumu darbību padarot praktiski neiespējamu. Un šeit iezīmējas arī sliktākais scenārijs, kas paredz, ka nākotnē ātro kredītu nozare varētu izzust, kā rezultātā cietēju lomā būtu visa sabiedrība, kaut vai tādēļ, ka saņemt kredītu bankā ir krietni sarežģītāk un ilgāk.

Protams, galvenais ieguvējs no nebanku kreditētāju darbības sašaurināšanas vai pat izbeigšanas būtu komercbankas, kuras, iespējams, arī virza Saeimā virkni ar likumprojektiem, lai atbrīvotos no nevēlamiem konkurentiem. Un šeit rodas tikai viens jautājums – vai tiešām Saeimas deputāti ir ievēlēti valsts augstākajā likumdošanas orgānā, lai dancotu pēc komercbanku stabules?