Bēgļi Latvijā: Migrantu apsaimniekošanu sarežģīs viņu atgriešanās

Valdības pārvietoto un uz pašu galvu atnākušo migrantu apsaimniekošanā nākamajā gadā sagaidāmas izmaiņas, lai šiem cilvēkiem atvieglotu pirmos mēnešus pēc iznākšanas no Mucenieku patvēruma centra. Tomēr Latvijai tāpēc nedraud kļūšana par svešinieku mērķa valsti.

Aktuālā statistika pašlaik ir šāda. Kopumā uz Latviju no Grieķijas un Itālijas pārvietotas 169 personas, un 69 no tām jau piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Simt lietu vēl izskatīšanā. Mucenieki ir pilni līdz malām, tur mitinās 130 cilvēku, to vidū arī tādi, kam teorētiski jau bija jādodas apgūt Latviju pašu spēkiem, raksta NRA.LV.

Bēgļiem Eiropā garantēta palikšana, tikmēr alternatīvā statusa ieguvējiem kaut kad būs jāpošas mājās, kad situācija tur normalizēsies. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Saeimas deputāts Hosams Abu Meri prognozē, ka nākamais varētu būt pirmais gads, kad sīrieši tiek sūtīti atpakaļ mājās uz Sīriju līdzīgi kā vjetnamieši, kas sistemātiski šķērso Latvijas zaļo robežu, taču tiek sūtīti mājup. Te jāatgādina, ka arī vjetnamiešiem Latvija ir tikai tranzītvalsts, – viņi dodas tālāk uz Poliju un Vāciju, kur viņiem ir sava kopiena. Un tā arī ir daļa no atbildes uz jautājumu, kāpēc neviens bēglis un migrants nevēlas palikt Latvijā. Ar retiem izņēmumiem pēc statusa saņemšanas visi dodas projām, jo viņiem šeit nav neviena ar līdzīgu pasaules izpratni. Tā uzskata biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane. Arī viņu seši eritrejieši ir projām. «Viņiem vajadzīgi savējie, un arī mūsu atbalsta sistēma ir pārlieku nabadzīga,» teic Sandra Zalcmane. No otras puses – tāda tā ir arī pašu cilvēkiem. Mūsējie ar 300-400 eiro uz rokas kaut kā dzīvo, bet patvēruma meklētāju gaidas esot augstākas. Deputāts Abu Meri piekrīt, ka šķirot atnācējus kara bēgļos un ekonomiskajos migrantos nav īsti pareizi, jo šie cilvēki, paglābjoties no kara, vienlaikus arī grib atrast pārtikušāku dzīvi. Jau tas vien, ka ir nauda noziedznieku pakalpojumu pirkšanai, liecina, ka viņi nāk ar lielākām ambīcijām. «Taču mēs nevaram viņiem dot vairāk nekā pašu cilvēkiem!» Un patiesībā tā bezpalīdzīgākā grupa esot tieši tā, kas palikusi karadarbībai tuvējos rajonos – trūkumcietēji, kas dzīvo kartona kastēs un teltīs. Tieši šiem ļaudīm Eiropas palīdzība esot vajadzīga visvairāk un tieši tur uz vietas.

Tomēr valstu vienošanās par bēgļu pārvietošanu joprojām ir un paliek spēkā, tāpēc Latvijai sava migrantu kvota ir jāapsaimnieko. Valdība piekritusi uzņemt 737 migrantus. Šī gada garumā process bija salīdzinoši vienkāršs, jo pēc statusa iegūšanas migranti uzreiz nozuda plašajās Eiropas ārēs – Vācijas virzienā. Taču nule ir sācies arī atgriešanās process. Latvijas pieraksta dēļ Vācijā pabalstus un legālu darbu viņiem nedod, neatliek nekas cits kā atgriezties. Nodarbinātības valsts aģentūrā decembrī reģistrējušies 33 migranti. Divi darbu atraduši. Viens – turpat Muceniekos strādā par tulku. Taču tādi īsti veiksmes stāsti nav zināmi. Iespējams, no jaunā gada savstarpējas iepazīšanās process Latvijai un bēgļiem sekmēsies labāk, jo mentora pienākumus pārņem Patvērums Drošā māja. Sarkanais Krusts netika galā.

Sandra Zalcmane gan ir piesardzīga solīt, ka politiķu cerības uz bēgļu sekmīgu integrāciju tik vienkārši īstenosies. Desmit cilvēku komanda jau sākusi darbu. Pārņem personu lietas, šādi tādi mazāki uzdevumi jau paveikti – kādam bērnam atrisināts skolas jautājums, kādam pieaugušajam okulista vizīte un brilles sarūpētas. Tomēr ne tikai no mentoriem esot atkarīgs, kā šie cilvēki iedzīvosies. No svara ir viņu pašu domas un gaidas, kā arī vide – kāds būs valsts atbalsts – pabalsti, pieejamie kursi, darba nosacījumi.

Valdība piedāvā grozīt Patvēruma likumu, piedāvājot vairākus uzlabojumus, taču Saeima nav piekritusi tos skatīt steidzamības kārtā. Tātad skatīs pēc būtības. Migrantiem pēc brīvlaišanas no Muceniekiem ir grūtības ar mitekļa noīrēšanu. Vietējie neuzticas un prasa pirmo iemaksu lielāku. Šo problēmu iecerēts risināt, piešķirot divu mēnešu pabalstu uzreiz. Savukārt, lai Latvija nemaksātu pabalstus kaut kur Vācijā nelegāli dzīvojošajiem, to izmaksu plānots sasaistīt ar darba meklētāja pienākumiem Latvijā – Nodarbinātības valsts aģentūras sistemātisku apmeklēšanu. Līdz šim izmaksātās summas kopumā gan nav nekas pārmērīgs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēsta, ka līdz 23. novembrim pārvietotajām personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, izmaksāti pabalsti 17 473 eiro apmērā.

Atbilstoši valdības rīcības plānā noteiktajam 2017. gadā uz Latviju ir jāpārceļ vēl 425 personas, tajā skaitā 145 pilngadīgas personas, 280 pilngadīgo personu ģimenes locekļi vai nepilngadīgas personas bez pavadības. Vērtējot līdzšinējos misijas sasniegumus, Hosams Abu Meri spriež, ka bēgļu apsaimniekošanā pietrūkst koordinācijas. Katra ministrija, katra institūcija dara savu darbu, bet nav neviena, kas pārraudzītu visu problēmu laukumu. Tas tad arī būtu nākamā gada uzdevums – tādu izveidot. Nelielu bēgļu lietu sekretariātu.

Imants Vīksne

Foto:kantsmith/https://pixabay.com/en/users/kantsmith-3450568//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/