Bēgļu bēgšanas iemesls – dzīvokļa jautājums

Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams jumts virs galvas, bet pie tāda nevar tikt bez naudas vai draugiem. Pie šāda secinājuma nākusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, analizējot, kāpēc visi Latvijas uzlūgtie bēgļi aizbēguši uz Vāciju. Latvijā migrantiem nav nedz naudas, nedz savas kopienas, raksta NRA.lv.

Vakar komisijas sēdē Iekšlietu resora amatpersonas politiķiem vairākkārt atgādināja – mēs jau brīdinājām, ka tā notiks. Ka nevar samazināt pabalstus no pieticīgiem uz pavisam niecīgiem un iedomāties, ka par 139 eiro mēnesī cilvēki te varēs izdzīvot un veiksmīgi integrēsies. Komisija vērsīsies pie Ministru prezidenta ar lūgumu veidot rīcības plānu Nr. 2.

Atsevišķi Nacionālās apvienības biedri līksmo, ka Latvijas problēma aizbraukusi projām. Tomēr priekam iemeslu maz. Pirmkārt, ja šie cilvēki iekulsies kādās nepatikšanās vai pat tikai mēģinās legāli pieteikties darbā un dzīvot kādā citā Eiropas valstī – viņus deportēs atpakaļ uz Latviju. Tad mūsu valstij draudēs Eiropas Komisijas sankcijas par uzņemto saistību nepildīšanu. Otrkārt, šie cilvēki uz Latviju atbraukuši pēc oficiāla Latvijas valdības ielūguma. To sēdē atgādināja deputāts Hosams Abu Meri: «Nu tad nevajadzēja aicināt! Pateikt Eiropas Komisijai – nē, mēs bēgļus neņemsim. Bet mēs braucām un paši viņus aicinājām!» Ja reiz viņi ir te, tad arī ar abpusēju cieņu jāizturas.
Būtiskākā problēma aizsardzības statusu Latvijā ieguvušajiem ir dzīvokļa īre. Pirmajā mēnesī, turklāt – vēl jāmaksā uz priekšu. Bet darba bēgļiem nevar būt, jo līdz statusa iegūšanai strādāt viņiem ir aizliegts. Tāpēc, iznākot no Mucenieku patvēruma meklētāju centra, cilvēki iekrīt iztikas bedrē. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone Godmane secina: «Mēs neesam spējuši risināt 23 personu, no kurām puse ir bērni, integrācijas programmu.»

Robežsargiem radies iespaids, ka sākotnēji bēgļi patiešām taisās dzīvot Latvijā, turklāt ar varu jau viņus uz šejieni neved. Taču, saskaroties ar neviesmīlīgo realitāti, viņi spiesti doties projām. Latvija apņēmusies līdz nākamā gada rudenim piešķirt starptautisko aizsardzību kopumā 539 personām. Neko nemainot, priekšgājēju piemēram sekos arī pārējie.

Šobrīd izveidojusies absurda situācija – bēgļu uzņemšanas sistēma darbojas bez pašiem bēgļiem. Projektu naudas griežas, visādas konferences notiek, kaut arī niecīgi, tomēr pabalsti tiek maksāti, un sabiedriskā doma mutuļo. Bet no pārvietotajiem bēgļiem Latvijā palikuši divi.

Deputāts Sergejs Mirskis rosina, ka varbūt vajadzētu pārskatīt 700 000 eiro vērto mentoru pakalpojumu iepirkumu, kas pašlaik izsludināts. Nekādi dižie panākumi bēgļu integrētājiem no Latvijas Sarkanā Krusta nav, ja jau viņi visi ir prom, un arī jumts virs galvas cilvēkiem tomēr svarīgāks. Naudas bēgļu apsaimniekošanas programmā ietaupīts daudz, nepieciešams vien politisks lēmums, lai valsts apņemtos nodrošināt migrantus ar dzīvesvietu – tāpat kā tas notiek Igaunijā. Ierēdņi nepieciešamos normatīvos aktus un dokumentus var sagatavot gana ātri. Taču I. Pētersone Godmane arī brīdina. Šāds lēmums izpelnīsies sabiedrības neapmierinātību, jo vietējiem cilvēkiem valsts neapmaksā dzīvokļa īri uz sešiem mēnešiem.

Imants Vīksne

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/