Bēgļu pabalstu samazina uz pašvaldību rēķina

Pēc ilgstošām diskusijām valdošā koalīcija tomēr saņēmusies un spējusi vienoties par bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmušajam izmaksājamo pabalstu – 139 eiro. Šo summu bēgļi gan varēs papildināt ar pabalstiem no pašvaldību maciņa.

Dažādu iemeslu dēļ koalīcija mēnesi nespēja vienoties par izmaksājamo pabalstu. Valdošo partiju plānus izvairīties no politiskās atbildības šī lēmuma pieņemšanā izjauca arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas lēmums, ka pabalsts jāsaglabā 256 eiro apmērā. Politiķi bija gaidījuši, ka ierēdņi paši noteiks mazāku summu.

Tuvojoties laikam, kad Latvijai jāuzņem pirmie patvēruma meklētāji, lēmums tomēr pieņemts. Legālu statusu ieguvušais patvēruma meklētājs saņems 139 eiro. Ja tam būs arī ģimene, katrs tās loceklis saņems 70 procentus no šīs summas jeb 97,3 eiro.

Tomēr minētā summa nebūs vienīgie līdzekļi, uz kuriem varēs pretendēt bēgļi.

Proti, katra pašvaldība individuāli ir noteikusi ienākumu slieksni, kuru nesasniedzot tās iedzīvotājs var saņemt mazturīgās personas statusu. Tas savukārt dod iespēju saņemt dažādus pabalstus un kompensācijas, piemēram, par elektrību un mājokļa īri.

Problēma ir tajā, ka pašvaldībās šis slieksnis ir atšķirīgs un var sasniegt pat 356 eiro, piemēram, Rīgā.

Šāda situācija potenciāli rada draudus, ka bēgļi un alternatīvo statusu saņēmušie varētu priekšroku dot galvaspilsētai, nevis vienmērīgi izklīst pa valsts teritoriju atbilstoši darba tirgus piedāvājumam.

Koalīcijas apspriestajā imigrācijas krīzes risināšanas plānā risinājuma šai situācijai pagaidām nav, taču premjerministre Laimdota Straujuma pieļauj, ka normatīvajos aktos varētu tikt iestrādāti griesti, virs kuriem lielākas summas pabalstos bēgļi saņemt nevarētu.

«Nebūs tā, ka bēglis iegūs labāku situāciju nekā mūsu pašu cilvēki,» NRA.lv atzina Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Savukārt Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava atkārtoti pauda pārliecību, ka ne visi bēgļi kandidēs uz mazturīgā statusu, jo vismaz daļai no tiem noteikti ir kaut kādi uzkrājumi. Turklāt saskaņā ar Nacionālās apvienības redzējumu arī pašvaldības savu iespēju robežās centīsies pārbaudīt, vai mazturīgajiem izmaksājamo pabalstu kārotājs patiešām atbilst kritērijiem.

Koalīcija arī parūpējusies, lai netiktu aizskartas pašvaldību intereses, kas jau oktobra sākumā pauda bažas, ka mazturīgā statusu saņēmušie bēgļi plicinās viņu budžetus. Politiķi ir vienojušies, ka bēgļiem izmaksātās kompensācijas un pabalsti pašvaldībām tiks atlīdzināti no valsts budžeta.

Turklāt tikšot pieliktas visas pūles, lai jau pirmajā dienā pēc legālā statusa saņemšanas patvēruma meklētāji varētu sākt strādāt. Lai tas būtu iespējams, iecerēts arī samazināt darbā uzņemšanai nepieciešamās latviešu valodas zināšanu minimumu. Šādi, radot bēgļiem atvieglotus nosacījumus, tiktu mazināts slogs budžetam, jo līdz ar darba iegūšanu bēglis, visticamāk, arī zaudētu mazturīgā statusu.

Tomēr šī Vienotības atbalstītā ideja neapmierina Nacionālo apvienību, kura uzskata, ka valsts valodas nozīmes samazināšana būtu pretrunā Satversmei. L. Straujuma gan mierina, ka bēgļi ar minimālām, trīs mēnešu laikā apgūtām zināšanām bez problēmām varētu pildīt vienkāršākos darbus. «Par premjerministru viņi jau nestrādās,» saka L. Straujuma, paužot šaubas, vai trīs mēnešos vispār var apgūt valodu.

Lai nogludinātu šo un citas bēgļu uzņemšanas plānā pamanītās nepilnības, koalīcija pārstrādās I. Pētersones-Godmanes vadībā tapušo plānu, pieņemot virkni politisku lēmumu, kas var skart ne tikai konceptuālus jautājumus, bet arī finansiāli ietilpīgākos plānus, piemēram, patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki labiekārtošanu.

Jānis Lasmanis