Biedē atalgojuma celšanas ietekme uz VID kapacitāti

Lai Valsts ieņēmumu dienestu (VID) padarītu par pievilcīgāku darbavietu, tā darbiniekiem tiks palielinātas algas. Arī uz samazinātu darba vietu skaita rēķina.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija satraucas, ka dienesta darbinieki būs pārāk noslogoti un pat ar visu lielo algu nespēs kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Šādas bažas, apspriežot ēnu ekonomikas apkarošanas plāna nianses, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji pauda Saeimas Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē.

Par plānu samazināt VID štata vietas par aptuveni 13% jeb 470 štata vietām dienesta vadība informēja jau šā gada sākumā. Toreizējā VID vadītāja Ināra Pētersone skaidroja, ka zemā atalgojuma dēļ dienests zaudējot kvalificētākos darbiniekus. Iecerēts, ka štata vietas tiks samazinātas ar nākamā gada 1. janvāri. VID vakantas esot apmēram 300 štata vietas, no kurām puse gan esot māmiņas bērnu kopšanas atvaļinājumā, kuras dienests negrasās atbrīvot. Tas nozīmējot, ka aptuveni 150 ir vakances, ko varētu likvidēt, savukārt pārējo štata vietu samazināšanai jāveic izvērtēšana. VID vadība cer, ka tādējādi dienestā paliks tie cilvēki, kuri ir spējīgi, apzinīgi, godīgi un ar savu degsmi gatavi strādāt valsts labā, raksta NRA.lv.

Tagad samazināto štata vietu skaits jau pārsniedzis piecus simtus, komisijas sēdē informēja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Savukārt LDDK uzskata, ka VID sākumā vajadzētu saprast, kādi uzdevumi ir jāveic, un tikai tad izdarīt secinājumus, kādā mērā samazināt darbinieku skaitu. Komisijas sēdē tika skaidrots – ja ēnu ekonomikas apkarošanā liela atbildība tiks uzticēta muitai, tad muitnieku skaita samazināšana nebūtu labākais risinājums.

D. Pelēkā gan norādīja, ka VID apaudzis ar dažādiem uzdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu iekasēšanu, piemēram, tiek uzraudzītas sabiedriskā labuma organizācijas. Tādēļ, ja VID pienākumu slogs tiktu saprātīgi atvieglots, dienests joprojām tiktu galā ar saviem tiešajiem pienākumiem.

Finanšu ministrijas pārstāvji gan pauda, ka šāda uzraudzība ir jāveic, bet varētu vērtēt, kā to darīt. VID vadītāja pienākumu izpildītāja vērsa arī uzmanību, ka nodokļu atmaksas procesa jomā strādā apmēram 200 darbinieku un arī te varētu vērtēt darba veikšanas izmaiņas.

Tikmēr rūpēs par lielākām VID algām arī valdība sākusi aktīvu darbību. Tā otrdien atbalstīja pilotprojekta īstenošanu VID, paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem», lai vēlāk vērtētu atalgojuma palielināšanas iespējas valsts pārvaldē kopumā.

Tas arī nozīmē atalgojuma palielināšanu VID ģenerāldirektoram, kas paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumos, kas steidzamības kārtā tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.
Vienlaikus valdība uzdeva Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot ziņojumu un priekšlikumus par iespējamām izmaiņām valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā. Abām iestādēm līdz nākamā gada 1. septembrim jāsagatavo un jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likuma grozījumu ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī priekšlikumi par vienotās atlīdzības sistēmas pilnveidi valsts pārvaldē.

Jānis Lasmanis

Foto: VID