Brigmanis: Jānovērš, ka Latviju pametušiem bēgļiem saņemt pabalstu no valsts

Iekšlietu ministrijai ir nekavējoties jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu iespējas tiem bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kuri jau pametuši Latviju, turpināt saņemt pabalstus no mūsu valsts, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Patvēruma likums nosaka, ka bēglis pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa iegūšanas saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, ja personai nav cita iztikas avota.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijā, pilngadīgai personai ir 139,00 euro mēnesī, katram nākamajam ģimenes loceklim un nepilngadīgām personām – 97,00 euro mēnesī.

Minētie noteikumi arī paredz gadījumus, kad pabalsta izmaksa ir pārtraucama. Vienlaikus normatīvais regulējums nav pilnīgs, jo neliedz bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu saņemt pabalstus gadījumā, ja viņi Latviju ir pametuši.

Brigmanis uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama un būtu nekavējoties jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai cilvēki, kuri faktiski Latvijā neuzturas, nevarētu pretendēt uz finansiālu atbalstu no mūsu valsts.

„Aicinu Iekšlietu ministriju nekavējoties sagatavot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos un virzīt tos izskatīšanai valdībā. Esošā situācija nav pieļaujama, tāpēc atbildīgajām institūcijām nevajadzētu kavēties ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu,” akcentē Brigmanis.

Kā zināms, no 45 cilvēkiem, kuri saņēmuši bēgļu statusu kopš aprīļa, no Latvijas aizbraukuši nedaudz vairāk par pusi. Latvijā palikušas vien četras ģimenes, no tām, kuras saņēmušas patvēruma statusu kopš aprīļa. Visas šīs ģimenes dzīvo Rīgā.

Sarkanais Krusts aizbraucēju motivāciju skaidro ar bēgļu maldīgo izpratni par dzīves apstākļiem Latvijā. “Viņi ir bijuši neizpratnē par to, ka Eiropas Savienības valstis visas nav vienādas, ka Latvija nav tik bagāta. Viņi pirms tam to nezināja vai viņiem nebija tas teikts, lai gan mēs to vienmēr sakām pirmajā tikšanās reizē, ka Latvija ir savādāka,” saka biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/