Brisele neuzspiedīs jaunus migrantus ES dalībvalstīm

Lai gan Eiropadomē panāktās valstu līderu vienošanās migrācijas krīzes risināšanā Eiropas Parlaments nokritizējis kā pārāk pieticīgas, tomēr, no Latvijas interešu viedokļa, labā ziņa ir tā, ka jaunas migrantu kvotas dalībvalstīm, visticamākais, vairs netiks uzspiestas. Eiropa veidos mehānismu, lai paturētu afrikāņus Āfrikā, raksta NRA.lv.

Eiropas Parlamentā šonedēļ tika apspriesti Eiropadomes sanāksmes rezultāti. Daži parlamentārieši paveikto salīdzināja ar pustukšu glāzi, daži ar puspilnu, bet kāds vēl aizrunājās, ka blakus glāzei stāv karafe, pilna ar brīnišķīgām idejām. Atliek tikai tās īstenot, un migrācijas krīze būs atrisināta reiz par visām reizēm.

Eiropas robežapsardzības struktūra Frontex pēdējos gados kļuvusi par profesionālu glābēju un līķu zvejotāju, taču tam nav nekādas saistības ar ārējās robežas sargāšanu.

Nelegālie migranti tiek apčubināti un ielaisti Eiropas Savienībā, kur viņi tālāk rada milzu problēmas. Grauj valstu sociālās palīdzības sistēmas, nerespektē vietējo kultūru, pārkāpj dislokācijas kārtību, bet sliktākajā gadījumā arī nodarbojas ar terorismu Dieva vārdā. Migrantu sadales kvotu sistēma nestrādā, turklāt vairākas valstis, Latviju ieskaitot, ir kategoriski pret to.

Tā kā Vācijas iedibinātā migrācijas politika cietusi fiasko, tagad nolemts ķerties pie plāna B, proti, paturēt migrantus tur, no kurienes nākuši, maksājot par to viņu valdībām. Runāts par šādu nepieciešamību tiek vairākus gadus. Tagad beidzot sekos darbi.

Apliecinot labo gribu, valstu līderi vienojušies ES Trasta fondā Āfrikai ieskaitīt pusmiljardu eiro. Uz divpusēju līgumu pamata Eiropa būvēs migrantu izmitināšanas centrus Āfrikā. Frontex tiks pastiprināts ar 10 000 robežsargu, un viņu uzdevums patiešām būs robežas sargāšana, nevis segu dalīšana likumpārkāpējiem. Tiek pieteikts arī karš noziedzniekiem un apšaubāmām sabiedriskajām organizācijām, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu. Eiroparlamentāriete Inese Vaidere stāsta, šobrīd jau gandrīz katrs Vidusjūras bandīts uzdodas par nevalstisku organizāciju. Bet seku ziņā atšķirības nav nekādas – mafija vai labdarības organizācija. Tikai finansējuma avots varbūt atšķiras.

Pakalpojumu rada pieprasījums, tāpēc Eiropadomē nolemts: «Ir jālikvidē stimuls, doties bīstamos pārbraucienos. Tam nepieciešama jauna, uz kopīgām vai papildinošām darbībām starp dalībvalstīm balstīta pieeja tādu personu izsēdināšanai, kuras tiek izglābtas meklēšanas un glābšanas operācijās. Minētajā sakarā Eiropadome aicina Padomi un Komisiju ātri izpētīt reģionālu izsēdināšanas platformu koncepciju ciešā sadarbībā ar attiecīgajām trešajām valstīm.» Tātad «izglābtie» tiks vesti atpakaļ uz Āfriku, ja tiešām kara bēgļi – tiks aprūpēti nometnēs, ja parasti migranti – lai dodas mājās.»

Līdzīgs atpakaļ atgriešanas princips tiks ieviests Eiropā jau ievesto migrantu apsaimniekošanā, novēršot sekundāro migrāciju. Kura valsts izsniegusi uzturēšanās atļauju, tajā arī migrantam jāpaliek. Tas nozīmē, ka Latvija var sagaidīt atpakaļ tos 300 migrantus, kuri izgājuši cauri Muceniekiem. Taču Eiropadomes secinājumos piesauktais brīvprātības princips ļauj domāt, ka jaunas migrantu kvotas valstīm vairs netiks uzspiestas, un tā sarunā ar Neatkarīgo prognozē arī eiroparlamentārietis Artis Pabriks: «Izskatās, ka centralizētā bēgļu pārdale caur Briseli vairs nenotiks. Tam ir pārāk liela opozīcija.» Turklāt, izdarot visus nepieciešamos priekšdarbus, iespējams, nepieciešamība kaut ko pārdalīt atkritīs pati no sevis. Pabrika skatījumā kļūda bijusi tā, ka «kolēģi Eiropā un Vācijā sāka jūgt zirgu ratiem no aizmugures. Viņi saka pārdalām, pārdalām, bet tanī pašā laikā laiž visus iekšā, nevienu nekontrolējot».

Lai saprastu, ka vecā sistēma nedarbojas, bija nepieciešami trīs gadi. Lai uzbūvētu jaunu sistēmu ar normālu robežsardzi, migrantu kontroli, atpakaļsūtīšanas līgumiem un nometnēm Lībijā, Nigērijā, Gambijā, Mali, būs nepieciešami vēl vismaz divi.

Imants Vīksne