Būtiski, lai valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 1% slieksni

Valdība šodien vienojusies, ka gatavojot 2015. gada budžeta projektu, strikti jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Finanšu ministrija (FM).

Pēc Latvijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās šā gada pirmajā ceturksnī, kā arī Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecību saasinājuma un noteiktajām sankcijām, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze 2014. gadam ir pazemināta no 4% līdz 2,9%, un 2015. gadam – no 4% līdz 2,8%. Tomēr jāatzīmē, ka šī izaugsme joprojām ir augstāka par vidējo līmeni ES.

Tomēr, ja Krievija ieviesīs papildus sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts. Kā pozitīvais ieguvums Latvijas ekonomikai minams MAS “Liepājas metalurgs” darbības atsākšanās un ražošanas atjaunošana novembrī, kas varētu būtiski veicināt IKP izaugsmi.

Kas attiecas uz fiskālo politiku, tad šajā jautājumā Latvijas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

2014. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 6 667,6 miljonu eiro apmērā, kas varētu pārsniegt 2013. gada faktiskos nodokļu ieņēmumus par 241,2 miljoniem eiro jeb 3,8%. 2015. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 3,6% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gadu, savukārt 2016. gadā ar 3,4% un 2017. gadā ar 5,9% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lai gan 2015.-2017. gadā vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams neliels deficīts – 2015. gadā – 1% no IKP, 2016. gadā – 0,9% no IKP un 2017. gadā – 0,7% no IKP, ļoti būtiski ir šo robežu nepārsniegt. Tai jāatbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, varam saskarties ar ļoti negatīvām sekām. Ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus nacionālo prioritāšu finansēšanai, kā arī var rasties nepieciešamība koriģēt budžeta plānus, kavējot gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanu.

Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.

Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegt 10. decembrī.