COVID-19 krīze mudinājusi veikt mājokļa labiekārtošanu vai remontdarbus

Swedbank aptaujas dati rāda, ka 64% Latvijas iedzīvotāju tuvākajā laikā plāno labiekārtot vai remontēt savu mājokli. No tiem lielākā daļa (40%) uzlabojumus mājoklī bija paredzējuši pirms laika un krāja tam nepieciešamos līdzekļus. Teju tikpat daudzi (39%) atzīst, ka doma par nepieciešamiem uzlabojumiem mājoklī bijusi jau ilgāku laiku, bet konkrēti lēmumi par veicamajiem darbiem pieņemti vien nesen. Savukārt piektdaļai (19%) respondentu mājokļa labiekārtošanas jautājumam pievērsties rosinājusi COVID-19 krīzes sniegtā iespēja vairāk laika pavadīt mājās un attiecīgi iespēja pievērsties mājas darbiem.

Visbiežāk cilvēki norādījuši, ka iegādāsies jaunas mēbeles (25%), labiekārtos virtuvi (24%) vai veiks remontu vannas istabā (23%). Tāpat piektdaļai (20%) aktuāla logu un/vai durvju nomaiņa, kā arī remonts guļamistabā (19%) un viesistabā (18%).

Privātmāju īpašniekiem aktuālāka ir mājokļa jumta nomaiņa un citi āra apdares darbi (29%), jaunu mēbeļu iegāde (29%), kā arī siltumnīcas, lapenes vai āra mēbeļu iegāde (25%). Tikmēr dzīvokļu saimnieki visbiežāk apsver uzlabojumus virtuvē (24%) vai vannas istabā (24%), jaunu mēbeļu iegādi (23%), kā arī logu vai durvju nomaiņu (22%).

“Laiks, kad liela daļa sabiedrības dzīvoja un strādāja no mājām jeb pavadīja lielāko dienas daļu savā dzīvesvietā, nenoliedzami rosināja domas par apkārtējās vides uzlabošanu. Turklāt šis laiks noteikti ir devis iespēju ne tikai ieraudzīt un novērtēt mums apkārt esošo, bet arī pašiem praktiski pievērsties dažādu ideju realizēšanai, kas iepriekš nereti tika atliktas. Kādam tie ir lielāki remontdarbu plāni, kādam durvju nomaiņa, bet citam jaunu mēbeļu iegāde. To redzam arī, apkopojot kreditēšanas datus. Ja martā beigās, kad sabiedrībā, tostarp ekonomikā, iestājās pilnīgs šoks, pieprasījums pēc patēriņa un Mazā mājokļa kredīta līdz 20 000 eiro būtiski kritās, tad maijā un jūnijā pieprasījums sāka atgriezties teju pirmskrīzes līmenī. Iedzīvotāji lēma par labu ne tikai nelieliem remontdarbiem, bet arī vērienīgākām lietām, kā, piemēram, lauku īpašumu labiekārtošanai vai pat iegādei,” stāsta Sergejs Romaņuks, Swedbank patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Visbiežāk plāno tērēt līdz 1000 eiro

Iedzīvotāji remontdarbiem vai mājokļa labiekārtošanai visbiežāk (64%) paredzējuši tērēt līdz 1000 eiro, vēl 13% – līdz 2000 eiro, savukārt teju katrs desmitais (9%) – no 3000 līdz 5000 eiro. Lielākā daļa (93%) to plāno veikt par saviem personīgajiem līdzekļiem. Teju puse (46%) remontdarbus plāno veikt no saviem ikmēneša ienākumiem, 41% – no speciāli šim mērķim veidota uzkrājuma, savukārt 16% izmantos uzkrājumu, kas sākotnēji bija paredzēts citiem mērķiem, bet 5% plāno līdzekļus aizņemties.

“Aizņēmums līdz 1000 eiro visbiežāk tiek ņemts, kad patiešām pēkšņi nepieciešams iegādāties jaunu sadzīves tehniku – veļas mašīnu, televizoru vai dīvānu. Taču nelielu remontdarbu veikšanai iedzīvotāji visbiežāk aizņemas vidēji 1975 eiro, liecina mūsu apkopotie dati. Savukārt lielāku remontdarbu realizēšanai iedzīvotāji visbiežāk aizņemas līdz 10 000 eiro. Par šādu summu jau iespējams veikt divu istabu tipveida dzīvokļa remontu, iekļaujot gan darba, gan būvmateriālu izmaksas, kā arī iegādāties nekustamo īpašumu reģionos. Kopumā redzam, ka pieprasījums pēc patēriņa kredīta un Mazā mājokļa kredīta ir stabils. Visbiežāk aizņēmumu izvēlas iedzīvotāji no 28 līdz 35 gadiem jeb tā dēvētie jaunie profesionāļi, kuriem ir stabili ienākumi (vidēji 1000 eiro) un vēlme straujākiem soļiem realizēt savas ieceres,” atzīmē Sergejs Romaņuks.