Darba sludinājumos nepamatoti nedrīkstēs prasīt svešvalodu zināšanas

Saeima ceturtdien, 21. jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Darba likumā, paredzot papildu prasības attiecībā uz darba sludinājuma saturu.

Darba likuma attiecīgais pants par darba sludinājumu papildināts ar jaunu daļu, kas paredz, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Likums jau nosaka vairākus citus ierobežojumus attiecībā uz darba sludinājuma saturu – ar atsevišķiem izņēmumiem darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, kā arī tajā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus.

Saeimas debatēs VL–TB/LNNK deputāte Vineta Poriņa norādīja, ka šis grozījums galvenokārt ir domāts, lai novērstu nepamatoti pieprasītas krievu valodas prasmes darba tirgū, un ar šo grozījumu tiktu ierobežota sabiedrībā pastāvošā divvalodības izplatība. “Latvijas izglītības sistēmā prioritāte ir Eiropas Savienības valstu valodu apguve. Ja skolēns, kurš skolā ir apguvis vairākas Eiropas Savienības valodas, nokļūst darba tirgū, kur nepārprotami un bez vajadzības tiek pieprasīta krievu valoda, šādā situācijā viņa skolā apgūtais multilingvisms viņam nepalīdz,” sacīja deputāte.

Savukārt cita bijusī Zatlera partijas deputāte Elīna Siliņa norādīja, ka “pēc šī grozījuma izskatīšanas otrajā lasījumā un mana publiskā pamatojuma šeit no tribīnes, es saņēmu no vairākiem fanātiskiem, varbūt Nacionālās apvienības aizstāvjiem, vēstules un tās bija pārsātinātas ar indīgām ķengām un ar draudiem ne tikai man, bet arī manai ģimenei.” E. Siliņa sacīja, ka valsts valodas likums jau šobrīd pieprasa latviešu valodas lietošanu privātos uzņēmumos, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses, ievērojot normu samērīgumu ar privāto uzņēmumu tiesībām un interesēm. Valsts un pašvaldību iestāžu uzņēmos arī uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāldaļa pieder valstij un pašvaldībai, arī ir jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) atzina, ka likuma grozījumi ļoti lietišķi pasaka, ka, ja vienai darba vietai ir nepieciešamas kādas svešvalodas zināšanas, tad to zināms var pamatot. Netieši grozījumi saka, ja šāda svešvalodu zināšana nav vajadzīga, tad to nedrīkstētu ielikt Darba likumā… līgumā. “Manuprāt, tas viss ļoti vienkārši un loģiski,” teica R. Kārkliņa.