Demogrāfijas apakškomisija apņēmusies noteikt kvantitatīvus mērķus dzimstības uzlabošanai Latvijā

Jaundibinātās Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijas deputāti pirmajā sēdē apņēmušies noteikt kvantitatīvus mērķus dzimstības uzlabošanai Latvijā.

“Mums ir jāvienojas par lielo izpratni, par kvantitatīvi izmērāmiem uzdevumiem valdībai, parlamentam, tautai – visiem, uz ko mēs būtu gatavi,” pirmajā apakškomisijas sēdē rosināja tās vadītājs Andris Šķēle, aicinot šim jautājumam veltīt visu nākamo sēdi.

Kā piemēru viņš minēja Ungāriju, kura noteikusi mērķi vienas paaudzes jeb 20 gadu laikā palielināt valsts iedzīvotāju skaitu par 10% jeb vienu miljonu. Arī kaimiņos esošā Igaunija esot spējusi lielas iekšējās devalvācijas laikā tomēr “noturēt ilgtermiņa demogrāfiskos solījumus”.

Latvijai šādu mērķu vai solījumu pašlaik nav, sacīja Šķēle. “Ja tuvākajos piecos līdz 10 gados mēs neizvirzīsim kvantitatīvu mērķi un nedosim tam politisku pastiprinājumu, tad mēs šo problēmu vairs nevaram atrisināt,” viņš piebilda.

Deputāti vienojās tuvākajā laikā sagatavot labos piemērus par citām mazām Eiropas nācijām, kas arī risinājušas demogrāfijas problēmas, tostarp Ungāriju, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Norvēģiju un Īslandi.

“Ar šiem piemēriem ir jāparāda, ka tas ir iespējams,” teica Šķēle, “citādi mūs sauks par utopistiem.”

Apakškomisijas sekretārs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Finanšu ministrijai vajadzētu sagatavot konkrētus aprēķinus, cik valstij izmaksā viens bērns līdz darbspējas vecumam un cik viņš pēc tam dzīves laikā valstij nopelna. “Lai domāšana mainītos,” savu ieceri pamatoja Parādnieks, uzsverot, ka pašlaik valda nepareiza attieksme, proti, bērns nozīmē izmaksas.

“Demogrāfija nav gultās, bet cilvēku galvās,” piemetināja Šķēle, minot nepieciešamību cilvēkus motivēt izdarīt izvēli par labu bērniem.

Deputāti vienojās tuvākajās sēdēs uzklausīt demogrāfijas ekspertus, viņu vidū Ilmāru Mežu un Pēteri Zvidriņu, kuri varētu palīdzēt šo jautājumu izpētē. Edgars Zalāns (PLL) rosināja vēlākajās sēdēs aicināt uz diskusiju arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītāju Robertu Ķīli, lai apspriestu apakškomisijas un SAK vīziju demogrāfijas attīstībai un ar to saistītajiem jautājumiem.

Šķēle atzina, ka būtu jāsakrīt arī centieniem Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijā un nule izveidotajā Demogrāfijas lietu padomē, kuru vada Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).

Nākamajās sēdēs jaunās apakškomisijas locekļi apņēmās pievērsties arī Eiropas Savienības nākamajam programmēšanas periodam, kas sāksies 2014.gadā. “Man šķistu svarīgi, ja mēs tajā nonāktu arī pie atbalsta demogrāfijas jautājumiem, visas ekonomiskā atbalsta lietas skatītu tieši caur šo prizmu,” paskaidroja Šķēle.

Savukārt vasaras otrajā pusē apakškomisija varētu sarīkot pārskatu nevalstiskajām organizācijām, prezentējot savu redzējumu par demogrāfijas problēmām un ļaujot sociālajiem partneriem izteikt savu vērtējumu.

Paredzams, ka Demogrāfijas politikas apakškomisijas sēdes turpmāk notiks katru otrdienu plkst.15.30. Lielās deputātu un mediju intereses dēļ komisijas deputāti vienojās turpmākās sēdes organizēt tautsaimniecības komisijas telpās.

Jau ziņots, ka pēc Šķēles ierosinājuma Saeimā pagājušajā nedēļā nodibināta Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija. Šādu iniciatīvu atbalstīja visi Nacionālās drošības komisijā strādājošie deputāti. Pirmajā sēdē Šķēle ievēlēts par tās priekšsēdētāju, savukārt par apakškomisijas sekretāru kļuvis Parādnieks.

Šķēles vadītajā apakškomisijā darbojas arī trīs Saeimas frakciju vadītāji – Jānis Urbanovičs (“Saskaņas centrs”), Dzintars Zaķis (“Vienotība”) un Edgars Zalāns (PLL).

Jaunizveidotajā apakškomisijā pieteicies rekordliels deputātu skaits, tādējādi tā būs visplašākā no visām patlaban esošajām Saeimas komisijām un apakškomisijām. Sākotnēji tā tika izveidota deviņu cilvēku sastāvā, taču nu darbam tajā pieteikušies vēl trīspadsmit tautas kalpi.